"Autoceļu projektÄÅ¡ana" (.pdf)
"Autoceļu projektÄÅ¡ana" (.pdf)
"Autoceļu projektÄÅ¡ana" (.pdf)
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
šķērsotības. Trases virziena maiņas nepieciešamību nosaka apvidus šķērsotība,<br />
galvenās reljefa formas, apbūve, upes, ezeri, purvi u.c. ainavas elementi. Jāņem<br />
vērā, ka ceļa virziena maiņas, kurām nav redzama iemesla, ceļa lietotāji uztver kā<br />
neloģiskas un samākslotas it īpaši līdzenā, pārredzamā apvidū. Tādēļ ceļa līknēm<br />
jābūt saistītām ar reljefu un apvidus situāciju un satiksmes drošības labad<br />
redzamām no pietiekama attāluma.<br />
14. No telpiskās projektēšanas viedokļa nepieciešamās plāna līkņu virsotnes<br />
jāizvieto uz reljefa ekstrēmlīnijām (ūdensšķirtnes un ievalkas) vai arī uz reljefa<br />
lūzuma līnijām. Ievērojot šo rekomendāciju tiek pirmajā tuvinājumā nodrošināta<br />
plāna līkņu savietošanas iespēja ar vertikālajām līknēm. Par ainaviski izdevīgāku<br />
uzskata plāna līkņu izvietojumu izliektajos reljefa profila posmos. Līknes var būt<br />
izvietotas, protams, arī plakanos reljefa iecirkņos.<br />
15. Teodolīta gājiena lūzumu noapaļošanai jāizvēlas līknes, kas labi iekļaujas<br />
reljefa izliekumos un situācijas ierobežojumu kontūrās. Minimālie riņķa loku<br />
rādiusi, klotoidu parametri un garumi 1.piel. 4.6. tab. Visos gadījumos, kad apvidus<br />
apstākļi pieļauj un ir ekonomiski izdevīgi jāizvēlas plāna līknes, kuru rādiusi R p ³<br />
3000 m.<br />
16. Veidojot trasi, īpaša uzmanība jāvelta tās liekuma maiņas pakāpenības<br />
nodrošināšanai. No kustības drošības viedokļa nav pieļaujams novietot blakus<br />
divas līknes, kuru rādiusu attiecības pārsniedz [7] darba 4.1. tab. Vērtības. Šīs<br />
prasības neievērošana noved pie tā, ka kustības ātrums, izbraucot no slaidas līknes<br />
un tuvojoties maza rādiusa līknei, ir strauji jāsamazina. Vietās, kur autovadītāji<br />
krasi samazina ātrumu, kā rāda statistika, biežāk notiek avārijas.<br />
Visas minētās prasības un noteikumus ne visur ir iespējams izpildīt. Tā piemēram,<br />
izdevīga upes vai purva šķērsošanas vieta var būt patālu no mērķtiecīgā trases<br />
virziena vai arī mērķtiecīgākais ceļa variants var atrasties sliktākos grunts un<br />
hidroloģiskos apstākļos. Tādos gadījumos ir jāsalīdzina konkurējošo variantu<br />
tehniskie un ekonomiskie rādītāji, kā arī jānovērtē trūkumi un priekšrocības no<br />
ainaviskā viedokļa un jāizvēlas izdevīgākais atrisinājums.<br />
Pirms studiju darbu izstrādes trasēšanas noteikumi un rekomendācijas jāapgūst<br />
plašāk pēc literatūras sarakstā norādītajiem avotiem .<br />
3.1 Trases novietnes zonas izpēte un kontrolpunktu noteikšana<br />
Trases plāna projektēšana ir darbu komplekss, kura veikšanas rezultātā tiek atrasts<br />
iepriekš minētām vispārīgajām prasībām un trasēšanas noteikumiem, iespēju robežās,<br />
atbilstošs trases novietojums un izveidojums. Trases izveidojumu nosaka tās elementu<br />
– taišņu un līkņu secība un parametri.<br />
Parasti optimāla trases izveidojuma noteikšanai izmanto topogrāfiskās kartes vai<br />
plānus. Uz kartes fiksē tehniski ekonomiskajā pamatojumā (TEP) noteikto<br />
tautsaimnieciski izdevīgāko vai projektēšanas uzdevumā doto principiālo virzienu<br />
ABC... Vadoties no tehniskiem, ekonomiskiem, ainavas atklāšanas u.c. apsvērumiem,<br />
15