"Autoceļu projektēšana" (.pdf)

T
B
n
= - 1
× L
n
a
(4.17)
Šo parabolisko līkņu īpašību izmanto, aprēķinot galveno punktu PS un PB longālos
parametrus S S un S B kā arī gadījumos, kad nepieciešams konstruēt pieskari kādam
parabolas punktam.
Pēdējā gadījumā
t
l a
l a
= un tSa
=
(4.18)
n
n
Ba , ,
Par ievedošo n-tās pakāpes parabolu ir pieņemts saukt parabolu, kuras sākuma punktā
liekuma rādiuss P s = ¥ un beigu punktā P B . Par izvedošo n-tās pakāpes parabolu sauc
parabolu, kuras sākumā liekuma rādiuss P S un beigās P B = ¥. Skatoties virzienā, kas
pretējā piketāžas pieaugumam, izvedošā parabola būs ievedošā.
Analizējot (4.10) vienādojumu, var pārliecināties, ka pārejas līkņu īpašības, t.i.
nepārtraukta liekuma maiņa no 0 līdz vērtībai 1/P B , ir līknēm, kurām n > 2. Pietiekami
vienmērīga liekuma maiņa ir līknēm, kuru pakāpe n > 2,8, taču ceļu projektēšanas
praksē par kvalitatīvām un piemērotām pārejas līknēm uzskata 3. un augstākas
pakāpes līknes.
Vispārējā gadījumā, kad G s ¹ 0 (skat.4.6.att.) paraboliskās līknes konstruē lokālajā
koordinātu sistēmā Z j - PS - S j atbilstoši argumentam
l
a
=
S - S s
=
cosψ
l
cosψ
(4.19)
kur ψ - leņķis, ko veido slīpā abscisa L a ar horizontālo līniju
ψ = arctg G s (4.20)
kur G s - sākuma tangenetes garenslīpums.
l L
Ievietojot (4.10) vienādojumā l a = , La
= un beigu punkta liekuma rādiusu
cosψ
cosψ PB
P'
B = , pēc vienkāršošanas iegūstam formulu parabolas ordinātu noteikšanai
cosψ
lokālajā koordinātu sistēmā Z j - PS - S j
Z
j
l
n
=
n-2
B
n! PL cosψ
(4.21)
Vispārīgajā koordinātu sistēmā HOS projektlīnijas absolūtās un relatīvās atzīmes H
nosaka projicējot līkņu ordinātas Z j uz vertikālēm. Ordinātu Z j vertikālās projekcijas Z
nosaka, pareizinot tās ar cosψ (skat.4.6.att.).
Ievedošās n-tās pakāpes parabolas augstuma atzīmes
39