"Autoceļu projektēšana" (.pdf)

aproksimācijas, splainu un iterācijas metodes) lietošanas priekšnoteikumi ir apvidus
aeroģeodēziskā uzņemšana, automatizēta reljefa formu aproksimācija ar skaitļu
modeļiem un automatizētas projektēšanas sistēmas ieviešana. Atbalstpunktu metodes
priekšrocība – šai metodei ir izstrādāti trases telpiskās projektēšanas principi, kas
nodrošina ceļa skaidrības un plūdenuma prasības.
Projektlīnijas parametru un koordinātu aprēķinos kā atbalstpunktus izmanto vai nu
trases garenprofila taišņu (līkņu tangenšu) lūzuma punktus LP vai arī elementu sākuma
punktus ES (sk. 4.9. att.). Atbalstpunktu stāvokli nosaka to atrašanās vieta trasē S LP vai
S ES un augstuma atzīmes H LP vai H ES .
Projektlīnijas ievilkšanai izmanto caurspīdīga materiāla lineālus, trīsstūrus un līkņu
lineālus, kas izgatavoti atbilstoši trases garenprofila mērogiem.
4.9 attēls. Atbalstpunktu sistēmas: a) - trases sākuma punkts TS, lūzuma punkti
LP un beigu punkts TB; b) - trases garenprofila elementu sākuma punkti
ES, 1, ES,2, ..., ES, n.
Metodes izvēle ir atkarīga no reljefa šķērsotības un no tā vai rīcībā ir līkņu lekālu
(šablonu) komplekts.
4.4.1 Bāzes līniju metode
Ja projektētāja rīcībā na līkņu lekālu, tad vispirms ar lineālu palīdzību ievelk ''lauzītu''
līniju, kuru tālāk izmanto kā gludās projektlīnijas koordinātu aprēķina bāzi. Metode
vislabāk piemērota gadījumos, kad reljefs ir līdzens vai viegli šķērsots. (G ≤ 30 o / oo ).
Jāievēro, ka ar šo metodi iespējams precīzāk pieskaņot trases garenprofila elementus
plāna elementiem atbilstoši telpiskās projektēšanas prasībām.
4.4.1.1 Bāzes līniju stāvokļa noteikšana
Vispirms nosaka raksturīgo trases garenprofila punktu vai posmu augstumu
ierobežojumus un vēlamās atzīmes.
Uz reljefa garenprofila ar zīmuli fiksē kontrolpunktu augstumu H k , ierobežotā
augstuma punktus H min , H max , vēlamos punktu augstumus un pieraksta to atzīmes ar
zīmuli.
48