"Autoceļu projektēšana" (.pdf)

kur l a - tekošā punkta N abscisa, m;
L a - paraboliskās līknes beigu punkta PB abscisa, m;
P’ B - mazākais liekuma rādiuss.
Līknes beigu punkta ordināta atbilstoši
n
2
La
La
ZB
=
n-2
=
n! P L n!
P
B
a
B
(4.11)
Garenslīpuma tekošajā punktā N attiecībā pret sākuma tangentes (abscisas) virzienu
nosaka, atvasinot (4.10) vienādojumu pēc l
l
n-
a
n-2
B a
G =
( n-1 )!
P L
(4.12)
Beigu tangentes T B garenslīpums attiecībā pret sākuma tangenti
G
B
=
l 1
a
( n-
)
1 ! P
B
. (4.13)
4.5. attēls. Paraboliskās līknes konstrukcija un parametri
Nosakām beigu tangentes T B projekcijas garumu T B,a uz abscisas L a . Dalām (4.11)
vienādojumu ar (4.13)
T
Z B La
, = = (4.14)
G n
Ba
B
Kā redzams, ievedošās parabolas beigu tangentes projekcijas garums uz abscisas var
noteikt dalot abscisu L a ar parabolas pakāpes rādītāju.
Ievedošās parabolas sākuma tangentes garums
T
S
n
= - 1
× L
n
a
(4.15)
Izvedošajai parabolai (4.6.c att.)
La
Tsa
, = , (4.16)
n
38