"Autoceļu projektēšana" (.pdf)

4.2. Trases garenprofils
Trases garenprofila projektēšanai kā pamatu izmanto reljefa garenprofilu un
ģeoloģisko griezumu.
Trases garenprofilu veido no dažāda garuma un slīpuma taisnēm un dažādu parametru
un garumu parabolām, kubiskām parabolām, sinusoidām u.c. līknēm.
Trases garenprofilu pieņemts saukt arī par projektlīniju un tā projektēšanu par
projektlīnijas ievilkšanu. Ir pieņemts garenprofilā uzdot brauktuves zemākā punkta
(zemāko punktu) augstumus.
Divjoslu brauktuves ceļa projektlīnijas stāvoklis šķērsprofilā parādīts 4.1. attēlā.
4.1. attēlā redzams, ka projektlīnijas atzīmes H nosaka abu brauktuves malu augstumus
divslīpju brauktuves posmos. Virāžu izvērsumu, atvērsumu un virāžu posmos tās
nosaka brauktuves iekšējās malas augstumus H ie,m . Projekta līnijas pazeminājums
attiecībā pret brauktuves asi:
H a - H = 0.5 B Q s (4.2.)
kur Q s - segas šķērsslīpums, kas izvērsuma robežās izmainās no Q s līdz
virāžas šķērsslīpumam Q v .
4.1 attēls. Ceļa klātnes šķērsprofili: a - divslīpju brauktuves posmos, b - kreisās
līknes virāžās, c - labās līknes virāžās
Apzīmējumi: H - projekta atzīme, H ie,m , H ā,m - brauktuves ieksējās un ārējās malas
atzīmes, H ie,š , H ā,š - ceļa klātnes iekšējās un ārējās šķautnes atzīmes, Q s - segas
šķērsslīpums, Q n - nomaļu šķērsslīpums, Q v - virāžas šķērsslīpums.
Tāda projektlīnijas stāvokļa izvēle nodrošina iespējas:
projektēšanas gaitā ērti kontrolēt projektlīnijas atzīmju atbilstību ceļu
projektēšanas normām (segas zemākā punkta paaugstinājumi virs aprēķina grunts vai
virsmas ūdens līmeņa u.c.);
32