"Autoceļu projektēšana" (.pdf)

Izvelk bāzes taisnes t 1 , t 2 , ..., t i , ..., t n , stingri ievērojot kontrolpunktus, augstuma
ierobežojumus un iespēju robežās tuvinot līnijas vēlamā augstuma punktiem.
Pēc grafiskā atrisinājuma nosaka taišņu krustpunktu vietas un augstumu H 1 , H 2 , ..., H i ,
..., H n .
Grafiski noteikto trases sākuma punkta augstumu H TS pieņem par 1. atbalstpunkta
augstumu. (Izstrādājot reālos ceļa projektus par H TS un G TS pieņem iepriekšējā izbūves
posma beigu punkta augstuma atzīmi un garenslīpumu.
Ja pirmās taisnes t 1 garenslīpums nav uzdots, to nosaka pēc formulas
G
1
=
H
S
- H
- S
2 1
2 1
H
= D DS
(4.52)
kur H 2 - otrā atbalstpunkta (pirmā lūzuma punkta) grafiski noteiktā
aptuvenā augstuma atzīme, m;
S 1 , S 2 - 1. un 2. atbalstpunkta attāluma parametri (parasti S 1 = 0).
Aprēķināto garenslīpumu G 1 vērtību noapaļo, atstājot 3 zīmes aiz komata. Gadījumos,
kad nākošā atbalstpunkta atzīmes izmaiņa nav pieļaujama, var atstāt arī 4 un vairāk
zīmes aiz komata.
Izmantojot noapaļoto G 1 vērtību, precizē iepriekš grafiski noteikto 2.atbalstpunkta
augstumu
H = H + G S - S
(4.53)
( )
2 1 1 2 1
Analogi aprēķina visu tālāk sekojošo taišņu garenslīpumus
H
j+
1
- H
j
G
j
=
(4.54)
S - S
j+
1
un atbalstpunktu augstumus:
j
( )
Hj+ 1
= Hj + Gj S
j+
1
-S
j
(4.55)
Atbalstpunkta atrašanās vietu piketāžā, augstuma atzīmes un taišņu garenslīpumus ar
zīmuli pieraksta uz ceļa garenprofila (skat.3.pielikuma 1.att.). Pēc atbalstpunkta
augstumu precizēšanas, ja nepieciešams, precizē arī grafisko atrisinājumu.
4.4.1.2 Bāzes līnijas lūzumu noapaļošana
Bāzes līnijas lūzumus noapaļo ar līknēm, ievērojot 3.3.4. punktā dotos noteikumus un
1. pielikuma 4. tabulā dotās normas. Vispirms pēc 4.1. tabulā dotajām formulām
aprēķina līkņu abscisu horizontālo projekciju garumu L.
Līknes sākuma punkta attāluma parametrs:
S S = S LP - T S , (4.56.)
49