transporta un loģistikas nozare - VIAA
transporta un loģistikas nozare - VIAA
transporta un loģistikas nozare - VIAA
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts <strong>un</strong> kvalifikācijas struktūra2.7. Ja<strong>un</strong>as tehnoloģijasJa<strong>un</strong>u tehnoloģiju ieviešanas <strong>transporta</strong> <strong>un</strong> uzglabāšanas nozarē noris nepārtraukti.Kuģniecībā pēdējo gadu laikā ieviestas ja<strong>un</strong>as tehnoloģijas gan birojā, gan uz kuģiem. Birojadarbam ieviestās programmas domātas, lai atvieglotu <strong>un</strong> sistematizētu grāmatvedības <strong>un</strong>personāldaļas darbu. Arī ja<strong>un</strong>o darbinieku novērtēšanas process aizvien vairāk noris ar datorapalīdzību. Kā norāda viens no kuģniecības uzņēmumiem, piemēram, svešvalodu pārbaudenoris tiešsaistes (on-line) režīmā, aizvien biežāk arī darbinieku profesionālās prasmes tieknoteiktas ar datora programmas palīdzību.Tehnoloģiskais process uz kuģa galvenokārt ietver ja<strong>un</strong>as tehnoloģijas, kas pēc savas būtībasļauj efektīvāk, drošāk <strong>un</strong> precīzāk kontrolēt <strong>un</strong> vadīt visus procesus uz kuģiem. Tieši drošībasaspekti ir tie, par kuriem kuģu tehnoloģijas pilnveidē tiek domāts visvairāk.Ventspils brīvostā pēdējo gadu laikā ir izveidots specializēts graudu uzglabāšanas <strong>un</strong>pārkraušanas terminālis, slēgta tipa ogļu terminālis, sulu koncentrātu pārkraušanas <strong>un</strong>uzglabāšanas terminālis, kā arī saldēto kravu terminālis.Rekonstruētais Ventas tilts ir paceļams, arī teritoriju starp tiltiem varēs izmantot ja<strong>un</strong>u ostastermināļu veidošanai. Brīvostas teritorijā darbojošās rūpnīcas <strong>un</strong> mašīnbūves uzņēmumi aktīviinvestē ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju ieviešanā 114, kas netiešā veidā nostiprina arī brīvostaskonkurētspēju.Liepājas ostā tiek veikti ieguldījumi kuģošanas drošības uzlabošanā <strong>un</strong> Kuģu vadības sistēmasnomaiņā <strong>un</strong> modernizācijā, ar Transporta <strong>nozare</strong>s TEN–T (Trans – Eiropas <strong>transporta</strong> tīkla)projekta palīdzību. 115Pie citiem tehnoloģiju attīstības projektiem minama aviācijas flotes modernizācija, autoceļutīkla uzlabojumi, infrastruktūras dzelzceļu tīklā uzlabojumi, ostu attīstības projekti u.c.Dzelzceļā ekspluatācijā 2010. gadā nodotas septiņu staciju <strong>un</strong> ceļa posmu ja<strong>un</strong>ās paaudzesmikroprocesoru vilcienu kustības vadības sistēmas 116 , kas paaugstina kustības drošību,atvieglo darbinieku darba vidi <strong>un</strong> uzlabo caurlaides spēju.No kopējā galveno sliežu ceļu tīkla, kas 2010. gadā bija 2201,9 km, ar automātisko bloķēšanuaprīkoti 1148,7 km jeb 52%. Pusautomātiskā bloķēšana vēl joprojām tiek izmantota 561 kmsliežu ceļu jeb 25%, kas ir pietiekami liels apjoms, lai tuvākajā laikā ieviestu ja<strong>un</strong>as paaudzesvilcienu kustības vadības sistēmas arī šajos posmos. No kopējo pārmiju pārvedu skaita (3194gab.) 81% ir elektriski centralizētas, kas ir labs rādītājs 117 , taču arī šeit sagaidāma situācijaspakāpeniska uzlabošana.114 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu <strong>un</strong> speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā <strong>un</strong> 2011.gada 1.pusgadā”115 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods116 LDz 2010. gada pārskats, 7.lpp117 Turpat, 16.lpp.61
Change language