transporta un loģistikas nozare - VIAA

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraprofesijām skaitliski vispārstāvētākās ir tieši sauszemes un cauruļvadu transporta nozaresprofesijas – autobusu vadītāji, kravas automobiļi ar piekabēm un kravas vilcienu vadītāji,transporta līdzekļu mehāniķi un atslēdznieki. Šo profesiju darbinieku lielais skaits saistāms arto, ka sektora uzņēmumi kopumā veido 68% no visiem nozares uzņēmumiem. Nozaresuzņēmumos plaši pārstāvētas ir arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektoraprofesijas - noliktavas darbinieki, kā arī pasta piegādes un šķirošanas darbinieki.2010. gadā VAS „Latvijas dzelzceļš” vidējais nodarbināto skaits bija 7031 darbinieks, no tiem:administrācijas darbinieki – 9,52%; ražošanas personāls – 9,64%; apkalpojošais personāls –1,08%; strādnieki – 79,76%. 145VAS "Starptautiskajā lidostā "Rīga"" 2011. gada beigās tika nodarbinātas 1046 personas, notām 9% administrācijā, 62% pasažieru apkalpošanā un 29% infrastruktūras apkalpošanā. 146No visvairāk pārstāvētajām nozares atbalsta profesijām minami pārdošanas speciālisti,uzskaites un grāmatvedības darbinieki, sekretāri u.c. Transporta un uzglabāšanas nozaresuzņēmumu prognozes par 2015. gadu liecina, ka nozares atbalsta profesijās nodarbinātoskaits pieaugs par 10%. Detalizēts nozares pamatdarbībā iesaistīto un nozares atbalstaprofesiju saraksts norādīts šī pētījuma otrajā daļā.3.4. Nozares darbinieku atlases kritēriji un pieejamība darba tirgūPēc transporta un uzglabāšanas nozares aptaujas rezultātiem, kritēriju novērtējums, kas darbadevējam ir būtisks, pieņemot savā uzņēmumā darbā darbiniekus administratīvajā unspeciālistu līmenī, starp uzņēmumiem ir ļoti līdzīgs. No anketā piedāvātajiem variantiemvisbūtiskākās uzņēmumiem šajos divos līmeņos šķiet darbinieka profesionālās prasmes (96%administratīvajā un 95% speciālistu līmenī). Profesionālās prasmju nozīmību uzņēmumi vērtējavisvienprātīgāk.Kā nākamais būtiskākais kritērijs tiek minēts kompetenču demonstrējums (81-82%) unprofesionālās izglītības līmenis (78% administratīvajā un 86% speciālistu līmenī). Piemēram,svešvalodu zināšanu un profesionālās izglītības dokumenta svarīgumu, pieņemot savāuzņēmumā darbā darbiniekus administratīvajā līmenī, uzņēmumu pārstāvji novērtējavisatšķirīgāk (atbildes biežāk nekā citu kritēriju gadījumā svārstās amplitūdā no nemaz navsvarīgu un ir ļoti svarīgi). Vidējā profesionālās izglītības dokumenta nozīmība ir 3,7 unsvešvalodu zināšanu nozīmība – 3,9, kamēr lielākās daļas citu kritēriju novērtējums vidēji ir 4un vairāk punkti. Ņemot vērā, ka vairākām nozaru pamatprofesijām nav stingrs nosacījumsdarbiniekam nepieciešamo izglītību (līmeni) un uzņēmumi bieži darbiniekus apmāca paši,izglītības dokuments arī tiek novērtēts kā mazāk svarīgs, salīdzinot ar citiem kritērijiem.145 LDz 2010. gada pārskats, 13.lpp.146 Starptautiskā lidosta Rīga, Gadagrāmata 2011, 3.lpp.73