transporta un loģistikas nozare - VIAA
transporta un loģistikas nozare - VIAA
transporta un loģistikas nozare - VIAA
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts <strong>un</strong> kvalifikācijas struktūraKOPSAVILKUMSTRANSPORTA UN UZGLABĀŠANAS NOZARES RAKSTUROJUMSGalvenie attīstības rādītāji. Transporta <strong>un</strong> uzglabāšanas <strong>nozare</strong>i ir būtiska loma Latvijasekonomikā. Nozares attīstība ir stabila, tās IKP rādītājs ilgtermiņā ir bijis pozitīvs <strong>un</strong> pieaug,<strong>nozare</strong>s daļa Latvijas IKP ir būtiska, <strong>nozare</strong> sniedz augstu pievienoto vērtību Latvijasekonomikā. Nozares pievienotās vērtības īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES <strong>un</strong> Baltijasjūras reģionā. Lielāka ietekme uz nozarē notiekošo ir vidējiem <strong>un</strong> lielajiem uzņēmumiem, kuruskaits ir stabils, kuri nodarbina lielāko daļu nozarē strādājošos <strong>un</strong> rada lielāko <strong>nozare</strong>spievienoto vērtību. Lielie uzņēmumi Latvijā izvietoti galvenokārt Rīgā, Pierīgā <strong>un</strong> Kurzemē. Šajosreģionos arī ir relatīvi labākas darba iespējas.Nozīmīgākie sektori <strong>transporta</strong> <strong>un</strong> uzglabāšanas nozarē (2011. gada dati) ir dzelzceļatransports (pārvadā 59,4 milj.t kravu <strong>un</strong> 20,5 milj. pasažieru), jūras transports (pārvadā 68,8milj. kravu) <strong>un</strong> autotransports (pārvadā 53,1 milj.t kravu <strong>un</strong> 117,2 milj. pasažieru), gaisatransports (pārvadā 5,1 milj. pasažieru). Baltijas valstu vidū pēc kravu apgrozījuma Latvija irlīdere jūras, gaisa <strong>un</strong> dzelzceļa transportā. Auto<strong>transporta</strong> jomā līdere ir Lietuva. Savukārt gaisasatiksmē Latvija ir līdere.Nefinanšu investīciju īpatsvars no IKP <strong>transporta</strong> <strong>un</strong> uzglabāšanas nozarē ilgtermiņā irsamazinājies, taču tās sastāda aptuveni pusi no valsts kopējām visu sektoru investīcijām.Ilgtermiņā investīciju loma pieaugusi Latvijas reģionos, <strong>un</strong> tādējādi veicina reģionu attīstību <strong>un</strong>konkurētspējas pieaugumu. Latvija šobrīd ir iesaistījusies vairākos nozīmīgos EiropasSavienības integrēta <strong>transporta</strong> tīkla (TEN-T) attīstības projektos, kuros apjomīgas investīcijasparedzētas <strong>nozare</strong>i nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanai, kas nostiprinās <strong>nozare</strong>snozīmīgumu Latvijas ekonomikā. Lielākie līdzšinējie ieguldījumi (periodā 2000-2011. gads)identificēti ostu sektorā (vairāk kā 318 milj.Ls) <strong>un</strong> dzelzceļā (302 milj. Ls), nedaudz atpaliekieguldījumi autoceļu infrastruktūrā - 235 milj. Ls. Nākotnes lielākie ieguldījumi plānoti ostusektorā (pat līdz 850 milj. Ls), no šiem apmēriem atpaliek investīcijas autoceļos (ap 460 milj.Ls) <strong>un</strong> dzelzceļā (346 milj. Ls). Daudz mazākas investīcijas sagaidāmas lidostu darbībā (72 milj.Ls), taču ņemot vērā <strong>nozare</strong>s lielumu, tās ir vērā ņemamas. Šīs investīcijas atbilstoši arī parāda,kuros <strong>nozare</strong>s sektoros sagaidāma straujākā attīstība <strong>un</strong> pieprasījuma pieaugums pėc ja<strong>un</strong>iemspeciālistiem. Visos nozaru sektoros tiek ieviestas ja<strong>un</strong>as tehnoloģijas, it īpaši IT tehnoloģijas,kas paaugstina ražību, samazina izmaksas <strong>un</strong> paver ja<strong>un</strong>as <strong>nozare</strong>s attīstības iespējas.Lielākie <strong>transporta</strong> infratruktūras attīstības projekti nākotnē ir "Rail Baltica" <strong>un</strong> citi dzelzceļainfrastruktūras attīstības projekti (Otrais sliežu ceļš starp Skrīveriem <strong>un</strong> Krustpili, īstenošanasstadijā), elektrifikācija, kā arī publiskā <strong>transporta</strong> sistēmas attīstības projekti Latvijas lielākajāspilsētās. Ostu jomā kā nozīmīgākais iesāktais projekts ir Krievu salas infrastruktūras attīstībaRīgā.Nodarbinātība. Transporta <strong>un</strong> uzglabāšanas <strong>nozare</strong> 2011. gadā nodarbināja 68,8 tūkst.darbinieku no visiem valstī nodarbinātajiem 806 tūkst. cilvēku, jeb 8,5%. No tiem dzelzceļānodarbināti ap 12,5 tūkst. darbinieku (1,5% no visiem valstī nodarbinātajiem), jūras sektorā 57
Change language