15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

126 Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā
Kārlis Kangeris
1995.–2004. gadā ārzemēs publicētie vēstures pētījumi
par vācu okupācijas laiku Latvijā/Baltijā
Ievads
Interese par Otro pasaules karu Eiroatlantiskajā kultūras sfērā (kā arī Austrālijā) pēdējā
gadu desmitā bijusi ļoti liela, pat konstatējams manāms intereses pieaugums.
Tas neattiecas tikai uz interesi sabiedrībā vien, bet tas, bez šaubām, arī atspoguļojies
zinātniskajā pētniecībā. Šai parādībai ir bijuši vairāki iemesli.
Viens skaidrojums meklējams Otrā pasaules kara notikumu atcerēs un piemiņas
dienās, piemēram, ka pagājis 50 gadu kopš kara beigām, 60 gadu kopš kara sākšanās
utt. Savukārt cits skaidrojums atrodams gadu simtu mijā – pārejā no 20. gadsimta uz
21. gadsimtu, un šajā sakarībā pasaulē galvenie masu saziņas līdzekļi mēģināja noteikt
20. gadsimta “lielāko noziedznieku”, šo “slavu” visumā piedēvējot Ādolfam Hitleram un
nacionālsociālismam.
Cits svarīgs iemesls bija komunisma sabrukums Austrumeiropā, kas vēstures
pētniecībai pavēra pavisam jaunas iespējas, kad kļuva pieejami līdz šim slēgtie vācu
trofeju arhīvi Padomju Savienībā un citās padomju sfēras satelītvalstīs.
Šīs jaunās pētniecības iespējas līdz šim slēgtajos arhīvos savā labā sevišķi
izmantoja holokausta pētnieki, kas savam pētniecības laukam formulēja jaunus uzdevumus,
kurus varētu risināt ar šiem jaunpieejamiem dokumentiem. Tā holokausta
pētniecībā aktuāli kļuva vairāki jauni novirzieni. Viens bija lokālo aktivitāšu un iniciatīvu
pētīšana – lemšanas process no “apakšas”, novēršoties no pieņēmumiem,
ka viss noticis centrāli stūrēts, pēc viena un tā paša modeļa. Ar šo bija saistīta
arī koncentrēšanās uz holokausta norises izpētīšanu atsevišķās Austrumeiropas
zemēs, pievēršoties arī tādiem jautājumiem, vai varmācība pret ebrejiem būtu saistīta
ar vietējām tradīcijām utt. Cits novirziens kļuva vaininieku (angl. perpetrator,
vāc. Täter) grupas sīkāka analīze. Piemēram, kā galvenos izvirzīja šādus jautājumus:
kāda nozīme ir cilvēka dabai un kultūrai, veidojot cilvēka uzvedību; kāda loma ir
kognitīviem/ideoloģiskiem un kāda situācijas/institūciju noteiktiem faktoriem, nosakot
cilvēka motivāciju. 1