15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

Daina Bleiere. Pēckara posms (1944–1953) Baltijas valstu vēsturē
kopš kura laika un kādās soda nometnēs vai izsūtījumā atradies, kad atbrīvots, vai ir
atrodams politiski sodīto personu kartotēkā. Tādējādi ziņu vākšana par katru personu
ir visai darbietilpīga.
Jāatzīmē, ka īpaši pēdējos gados lietuvieši visai aktīvi publicē angļu valodā populāras
grāmatas par represijām un pretošanās kustību pēckara gados. Tā 2004. gadā
ir izdota bagātīgi ilustrēta brošūra angļu valodā par 132 000 1940.–1953. gada deportāciju
upuriem, 17 kā arī divas grāmatas par pretošanās kustību Lietuvā. 18 Tās balstās
uz akadēmiskiem pētījumiem un sniedz visai pilnīgu ieskatu, kas var būt noderīgs kā
pētniekiem, tā arī ikvienam interesentam.
Ļoti svarīga akadēmiska publikācija ir Lietuvas Starptautiskās nacistiskā un padomju
okupācijas režīma noziegumu izvērtēšanas komisijas kopā ar ģenerāļa Jona
Žemaiša vārdā nosaukto Kara akadēmiju izdotais Vītauta Tiniņa darbs trīs sējumos
“Komunistu režīma noziegumi Lietuvā 1944.–1953. gadā”. 19 Katrā sējumā ir vēsturnieka
pētījums lietuviešu un angļu valodā, kā arī attiecīgo sadaļu ilustrējošas dokumentu
faksimilkopijas. Darbā vispusīgi aplūkotas kā dažādas represiju formas, tā arī institūcijas
un personas, kas personiski bija atbildīgas par represiju īstenošanu. Pirmajā
sējumā ir pētīta Lietuvas Komunistiskās partijas uzbūve, tās attiecības ar PSKP CK,
LKP CK biroja loma un darbība, partijas nomenklatūra, kadru “tīrīšanas”, LKP CK pirmā
sekretāra Antana Sniečkus loma, attiecības starp LKP CK un represīvajām iestādēm,
kolaborācija, komjaunatnes loma represiju īstenošanā. Otrajā sējumā atainota pretošanās
apspiešana, deportācijas, piespiedu vēlēšanas, rusifikācija, oficiālais antisemītisms.
Trešajā sējumā aplūkota padomju tiesu un prokuratūras sistēma Lietuvā, represijas
pret katoļu baznīcu un garīdzniecību, piespiedu mobilizācija padomju armijā. Tas ir
sava veida “baltās grāmatas” apkopojums, kurā sniegts vispusējs un faktos balstīts
ieskats par komunistiskā režīma būtību un represīvo politiku Lietuvā. Protams, ka
grāmatu nebūtu iespējams uzrakstīt bez grāmatas autora, kā arī citu autoru visai nopietnu
pētījumu bāzes.
Latvijā milzīgu darbu šajā ziņā veic Latvijas Valsts arhīvs, kas izdevis 1941.–
1953. gadā deportēto sarakstus. 20 Īpaši jāatzīmē krājums “Aizvestie ..” par 1941. gada
deportācijām, par tām ir izveidota arī elektroniskā datu bāze. 21 Patlaban šāda datu
bāze tiek veidota par 1949. gadā deportētajiem un arestētajiem viņu ģimenes locekļiem.
Ir izdota arī LPSR VDK kartotēka par politiskajos noziegumos apsūdzētajiem un
notiesātajiem 1940.–1986. gadā, 22 kas ir labs pamats, veidojot represēto datu bāzi.
Tādējādi Latvijā represēto kartotēkas sastādīšana un publikācija ir reāls uzdevums,
taču, ievērojot finansiālos un no tā izrietošos iesaistīto cilvēku resursus, ilgstošs darbs.
No jau padarītā, manuprāt, var secināt, ka 1940.–1986. gadā par padomju represiju
upuriem Latvijā ir kļuvuši aptuveni 180 000–190 000 cilvēku. Taču tikai kopējas datu
bāzes izveide dos iespēju precizēt upuru skaitu.
199