15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
182 Padomju okupācija 1944–1959<br />
5. tabula<br />
Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas darbinieku<br />
nacionālais sastāvs 1952.–1990. gadā*<br />
Tautība 1952. g. 1. jūl. 1957. g. 1. janv. 1962. g. 1. janv.<br />
skaits % skaits % skaits %<br />
Krievi 102 71,3 88 70,9 94 66,7<br />
Latvieši 25 17,5 24 19,4 34 24,1<br />
Ukraiņi 7 4,9 5 4,1 4 2,8<br />
Baltkrievi 4 2,8 1 0,8 1 0,7<br />
Citas tautības 5 3,5 6 4,8 8 5,7<br />
Kopā 143 100,0 124 100,0 141 100,0<br />
* Statistiskas ziņas par LKP Rīgas pilsētas komitejas sastāvu. – LVA, LKP Rīgas pilsētas komitejas<br />
arhīvs, 102. f., 62. apr., 7. l., 6., 34., 63., 86. u.c. lp.<br />
5. tabulā redzam, ka no 1952. gada līdz 1990. gadam latviešu bija apmēram piektā<br />
daļa no LKP Rīgas pilsētas komitejas darbiniekiem. Latviešu īpatsvars LKP Rīgas<br />
organizācijā bija apmēram ceturtā daļa, un, kā redzam, arī kolaborācija neko nedeva,<br />
un Rīgu pārvaldīja vairāk nekā 80% iebraucēju.<br />
Latvijas kultūras sovetizācija bija krievu komunistiskās kultūras izplatīšana, pieļaujot<br />
arī noteiktu daudzumu prosovetisku latviešu grāmatu, žurnālu un avīžu izdošanu. Teātra<br />
uzvedumi un filmas pauda galvenokārt komunistu ideoloģiju. Taču latviešu kultūras<br />
sastāvdaļai sovetizētajā kultūrā bija jāieņem mazākā un mazāk kvalitatīvā daļa salīdzinājumā<br />
ar krievu kultūru un mākslu. Tāpat kā izdodamo grāmatu titulsarakstus, arī<br />
teātru repertuāru apstiprināja LK(b)P CK, acīmredzami noteikdama, ka lielākajai daļai<br />
iestudējamo lugu jābūt krievu autoru darbiem. Arī latviešu dziesmu svētkos apmēram<br />
pusi repertuāra ieņēma krievu komponistu darbi.<br />
Komunistu propagandisti kā vienu no panākumiem uzsvēra Latvijas PSR Zinātņu<br />
akadēmijas institūtu un pētnieku skaita palielināšanos, zinātnisko tēmu izstrādi augstskolu<br />
laboratorijās. Taču nekur netika minēts, cik t.s. slepeno tēmu, kas bija militārās<br />
rūpniecības un kosmosa tematika, šajos institūtos izstrādāja un cik miljonu rubļu gadā<br />
PSRS ZA un “vadošās universitātes” par to maksāja. Aptuveni aprēķini liecina, ka<br />
“slepeno pastkastīšu tēmu” īpatsvars nereti pārsniedza trešo daļu no visiem tehnisko<br />
zinātņu pētījumiem. Tā Latvijas <strong>Valsts</strong> universitātes pētniekiem honorāru budžets nereti<br />
bija tikai 27% no PSRS augstākai izglītībai apmaksātā speciālā honorāru budžeta.
Change language