15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
156 Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā<br />
atbalstīti, viņi organizēja melu kampaņas, izdeva pretpadomju literatūru u.tml. Turpretī<br />
latviešu kangaru nosodīšanai ne Bīlmanis, ne Zariņš neatrada neviena asa vārda:<br />
tieši otrādi, viņi meklēja attaisnojumus savu bijušo kolēģu prohitleriskajai darbībai.” 4<br />
Ja neskaita šādus ideoloģizētus un faktiem neatbilstošus apgalvojumus, tad nekāda<br />
kaut cik nopietna, uz vēstures avotiem balstīta Latvijas diplomātu Rietumos kara laika<br />
darbības analīze padomju vēsturnieku darbos nav atrodama.<br />
Baltijas valstu jautājums Otrā pasaules kara gados Rietumu sabiedroto un Padomju<br />
Savienības diplomātisko attiecību kontekstā ir pētīts aukstā kara apstākļos<br />
trimdā un pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas arī Latvijā. To darījuši gan trimdā<br />
dzīvojošie (Ādolfs Sprūdžs, Edgars Andersons, Izidors Vizulis, Mirdza K. Baltais, Māris<br />
A. Mantenieks u.c.), 5 gan Latvijā darbojošies latviešu vēsturnieki (Antonijs Zunda, Ainārs<br />
Lerhis, Jānis Taurēns u.c.). 6 Kā avoti šo vēsturnieku darbos blakus Rietumos izdotajām<br />
dokumentu publikācijām un zinātniskajai literatūrai ir izmantoti arī ASV un Lielbritānijas<br />
arhīvu materiāli, kas galvenokārt atklāj Rietumu sabiedroto diplomātiju un ārpolitiskās<br />
vadlīnijas attiecībā uz Baltijas valstīm, taču visai maz vēsta par Latvijas diplomātu darbu<br />
Otrā pasaules kara gados. Pēc satura līdzīgi ir arī vairāku ārzemju autoru (Lawrence<br />
Juda, David Kirby, William J. H. Hough III, Arieh J. Kochavi, Craig Gerrard u.c.) Otrā<br />
pasaules kara Baltijas valstu diplomātijai veltītie pētījumi, turklāt tajos – ar nedaudziem<br />
izņēmumiem – pašu baltiešu diplomātu darbībai ir pievērsta vēl mazāka uzmanība. 7<br />
Par mūsu valsts diplomātijas vēstures izpētes stāvokli mūsdienu Latvijas historiogrāfijā<br />
lielā mērā liecina 1999. gadā klajā nākušais fundamentālais izdevums<br />
“Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un<br />
diplomātiskajiem sakariem. 1918–1998” 8 . Tajā liela uzmanība pievērsta 1940. gada<br />
okupācijai, Latvijas diplomātu protestiem un pasaules valstu reakcijai uz Latvijas<br />
aneksiju PSRS sastāvā, Otrā pasaules kara laikā un pēc tā notikušajām lielvalstu<br />
starptautiskajām konferencēm, kā arī Rietumu valstu īstenotajai Baltijas valstu inkorporācijas<br />
neatzīšanas politikai. Turpretī nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijai<br />
Latvijā un ar to saistītai Latvijas diplomātu un ārvalstu nostājai te pievērsta daudz<br />
mazāka vērība. Šeit varam lasīt, ka “Latvija neatradās karastāvoklī ar Vāciju un nebija<br />
tās ienaidniece (turklāt Vācija izdarīja mobilizāciju Latvijā), kas apgrūtināja Latvijas<br />
attieksmes noteikšanu pret Vāciju. Latvijai tik sarežģītajā starptautiskajā (kompromisa<br />
nepieciešamība starp antihitleriskās koalīcijas valstīm) un iekšpolitiskajā (vairākkārtējas<br />
okupācijas varu maiņas) situācijā tās oficiālajiem pārstāvjiem neizdevās panākt, lai<br />
tiktu noformēts Latvijas kā dalībvalsts statuss antihitleriskajā koalīcijā. Kaut arī Latvija<br />
nekļuva par Rietumvalstu sabiedroto, tās diplomātiskie pārstāvji ārzemēs allaž uzsvēra,<br />
ka Latvija pieder pie Rietumeiropas civilizācijas, atbalsta Rietumu demokrātisko valstu<br />
principus un savu nākotni un neatkarības atgūšanu saista ar Rietumu lielvalstu uzvaru<br />
Otrajā pasaules karā.” 9 Nozīmīgs akadēmisks izdevums ir 2003. gadā klajā nākusī
Change language