15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
158 Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā<br />
Latvijas valstiskās kontinuitātes uzturēšanai, tāpēc brīvajā pasaulē darbojošās Latvijas<br />
sūtniecības nebija ieinteresētas savu arhīvu publiskošanā. Līdz ar to arī vēsturnieki<br />
Rietumos varēja strādāt tikai ar tolaik pieejamiem Rietumu valstu arhīvu dokumentiem<br />
un savos darbos izmantot pakāpeniski atslepenoto vairāku ASV (National Archives, 15<br />
Franklin D. Roosevelt Library 16 ) un Lielbritānijas (Public Record Office) 17 arhīvu materiālus,<br />
kuros gan Latvijas diplomātu kara laika darbība ir apskatīta galvenokārt no<br />
Rietumu sabiedroto diplomātijas viedokļa, nevis Latvijas diplomātu skatījumā.<br />
Tāpēc īpaši jāuzsver, ka, sākot ar 20. gadsimta 90. gadu beigām, Latvijā pakāpeniski<br />
ir nonākuši pēdējos gados sakārtoti un vēstures pētniecībā pieejami Latvijas<br />
sūtniecību Rietumos arhīvi. Latvijas Otrā pasaules kara diplomātijas vēstures būtiskākie<br />
dokumenti ir atrodami starp Latvijas sūtniecības ASV, Zviedrijā, Šveicē, Latvijas delegācijas<br />
Tautu Savienībā un citu institūciju arhīvu materiāliem Latvijas <strong>Valsts</strong> vēstures<br />
arhīvā, 18 kā arī starp Latvijas sūtniecības Lielbritānijā un Latvijas delegācijas Tautu<br />
Savienībā dokumentiem Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīvā. 19 Vēsturniekiem<br />
un citiem interesentiem, strādājot ar šiem dokumentiem, tomēr vēl ir jāsaskaras ar<br />
dažiem ierobežojumiem. Dokumentiem Latvijas <strong>Valsts</strong> vēstures arhīvā ir noteikts 30<br />
(konsulāriem dokumentiem līdz 75) gadu noilgums kopš to rašanās brīža, bet to izmantošanai<br />
ir vajadzīga Latvijas Ārlietu ministrijas <strong>Valsts</strong> sekretāra atļauja. Pagaidām<br />
šie dokumenti vēstures pētniecībā ir izmantoti minimāli, galvenokārt rakstot par Latvijas<br />
Republikas 20.–30. gadu diplomātiju un pārmaiņām tās ārlietu dienestā pēc Latvijas<br />
okupācijas 1940.–1941. gadā. 20 Otrā pasaules kara diplomātijas vēstures izpētei svarīgi<br />
var izrādīties arī atsevišķu Latvijas diplomātu privātie arhīvi, kuri mūsdienās ir pieejami<br />
gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Tas ir Latvijas sūtņa Londonā K. Zariņa arhīvs, kas<br />
2001. gadā nonāca Latvijas <strong>Valsts</strong> arhīvā, 21 Latvijas diplomātu A. Bīlmaņa, J. Feldmana,<br />
P. Oliņa, V. Salnā, V. Šūmaņa arhīvi Hūvera institūta arhīvā Stenfordā ASV, 22<br />
V. Salnā arhīvs Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā, 23 kā arī Latvijas Centrālās padomes<br />
aktīvista L. Siliņa arhīvs, 24 kurā ir uzglabāti arī ar LCP saistītu Latvijas diplomātiskā<br />
dienesta darbinieku dokumenti. Kopumā šie arhīvi glabā bagātīgu vēstures avotu klāstu<br />
par Latvijas diplomātu darbību Rietumos Otrā pasaules kara laikā, tai skaitā dažāda<br />
veida diplomātiskos un konsulāros dokumentus, diplomātisko un personisko saraksti,<br />
K. Zariņa, V. Salnā dienasgrāmatas, Latvijas diplomātu saraksti ar Rietumu valstu<br />
dažādām institūcijām, Baltijas valstu sūtņu apspriežu materiālus, Latvijas diplomātu<br />
veidotos ārzemju preses apskatus, nacistu okupētās Latvijas radioraidījumu un laikrakstu<br />
atreferējumus, kara laikā iegūtos vācu okupācijas varas rīkojumus, saraksti ar<br />
LCP dalībniekiem nacistu okupētajā Latvijā un citus materiālus.<br />
Atsevišķa avotu grupa, kas var sniegt savu ieguldījumu kara laika notikumu izpētē,<br />
ir vairāki šajā laikā Latvijas diplomātu sastādītie informatīvie turpinājuma 25 un<br />
vienreizējie 26 izdevumi, kuros atspoguļota arī Latvijas diplomātu darbība Rietumos Otrā
Change language