15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

134 Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā
27. Gordon Williamson: Die SS. Hitlers Instrument der Macht. – Klagenfurt, 1998.
(Angļu izdevums, Londona, 1994.)
28. Vostočnie dobrovoļci v vermahte, policii i SS. Izd. S. Drobjazko, A. Karašuk.
– Moskva, 2000.
29. Rolf Michaelis: Esten in der Waffen-SS. Die 20. Waffen-Grenadier-Division der
SS (estnische Nr. 1). – Berlin, 2000.
30. Franz Kurowski: Todeskessel Kurland. Kampf und Untergang der Heeresgruppe
Nord 1944/1945. – Wölfersheim-Berstadt, 2000.
31. The Latvian Legion. Selected Documents. By Mirdza Kate Baltais. – Toronto,
1999.
32. Patrick Agte: Europas Freiwillige der Waffen-SS. – Osnabrück, 2000.
33. Franz W. Seidler: Avantgarde für Europa. Ausländische Freiwillige in Wehrmacht
und Waffen-SS. – Selent, 2004.
34. Ruth Bettina Birn: ““Zaunkönig” an “Uhrmacher”. Große Partisanenaktionen
1942/43 am Beispiel des “Unternehmens Winterzauber””. Militärgeschichtliche
Zeitschrift 60 (2001), 99–118.
35. Ruth Bettina Birn: “Collaboration with Nazi Germany in Eastern Europe: The
Case of the Estonian Security Police”. Contemporary European History 10, 2
(2001), 181–198.
36. Richard Breitman: “Himmler’s Police Auxiliaries in the Occupied Soviet Territories”.
Simon Wiesenthal Center Annual 7 (1997).
37. Andrej Angrick, Peter Klein: “Riga 1941–1944”. Orte des Grauens. Verbrechen
im Zweiten Weltkrieg. Hrsg. von Gerd R. Ueberschär. – Darmstadt, 2003,
195–206.
Darbi 17–21 saistās ap diskusiju par vērmahta nozīmi karā pret Padomju Savienību.
Rakstu krājumā “Die Wehrmacht ..” (19) atrodami atsevišķi raksti, kas var būt arī
interesanti Latvijas vēstures pētīšanai (Lutz Klinkhammer, Timm C. Richter, Hans
Umbreit, Peter Klein, Jürgen Förster, Knut Stang).
Ļoti interesants ir 2004. gadā iznākušais Kristiāna Hartmaņa raksts (21) par “noziedzīgo
karu un noziedzīgo vērmahtu”. Izanalizējot vācu armijas operācijas Padomju
Savienības teritorijā, autors atzīst, ka armija visumā piedalījusies astoņos noziegumos:
četri lielākie noziegumi veikti frontes aizmugurē, bet četri bijuši saistīti tieši ar darbību
frontē. Aizmugurē krievu karagūstekņi lielā skaitā pamesti bada nāvei; aizmugurē noticis
“sevišķi nežēlīgs partizānu karš”; aizmugurē īstenota civiliedzīvotāju slepkavošana,
jo sevišķi ebreju iznīcināšana; aizmugurē piekopta ekonomiskā Padomju Savienības
izlaupīšanas politika. Toties frontes iecirkņos tikusi īstenota tā sauktā komisāru pavēle,
civiliedzīvotāji padzīti no savām dzīvesvietām, vests ideoloģiski pamatots karš, ne-