12.12.2012 Views

15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

236 Latvijas Vēsturnieku komisijas paziņojumi<br />

Par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu<br />

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses nodaļas memorands<br />

“Par Latviešu SS leģiona līdzdalību kara noziegumos 1941.–1945. gadā<br />

un mēģinājumiem Latvijā revidēt Nirnbergas tribunāla spriedumu”, kurš tika<br />

izplatīts 2004. gada 13. februārī, vērtējams kā “kails” propagandas uzbrukums<br />

Latvijas valstij un tās institūcijām, kā arī pētniekiem, kas nodarbojas ar vēstures<br />

izpēti un pasniegšanu. Diemžēl jākonstatē, ka mūsdienu demokrātiskā Krievijas<br />

Federācija atgriezusies pie padomju laika vēstures tradīcijām, kad patiesībai<br />

nebija izšķirošas nozīmes, toties īpaši svarīgi bija dažādi apgalvojumi, kurus<br />

nevarēja pārbaudīt.<br />

Memoranda beigās ir pievienoti desmit dokumentu fragmenti, no kuriem četri<br />

it kā ņemti no Federālā drošības dienesta arhīva, taču nav uzrādīti arhīva fondu<br />

precīzi numuri. Pēdējais – desmitais dokuments vēsturniekiem ir plaši pazīstams<br />

un attiecas uz Štropa akciju Varšavā 1943. gadā, kad likvidēja ebreju geto, bet<br />

tam nav nekāda sakara ar latviešiem. Memoranda tekstā ir izteikti dažādi nepatiesi<br />

apgalvojumi, kā arī sastopamas daudzas atsauces uz apšaubāmiem avotiem.<br />

Kā piemēru minēsim nesamērīgi pārspīlētos skaitļus par upuru skaitu nacistu<br />

okupētajā Latvijā: Salaspils nometnē vien esot iznīcināts 101 100 padomju pilsoņu,<br />

bet visā Latvijas teritorijā nogalināti 313 798 civilisti un 330 032 padomju<br />

karagūstekņi. Šie skaitļi ir nepareizi, tie publicēti pilnīgi bez jebkāda pamata, un<br />

tiem nav vietas nopietnos vēstures pētījumos.<br />

Minētajā memorandā ir mēģināts Latvijas vēsturi – īpaši Latviešu leģiona<br />

vēsturi – raksturot kā “nacionālā šovinisma” un “kolaboracionisma” problēmu.<br />

Profašistisko organizāciju veidošanās procesā, kas esot iezīmējies pēc Pirmā<br />

pasaules kara, radusies Aizsargu organizācija, kura savukārt 1934. gada<br />

15. maijā nodrošinājusi Latviešu Zemnieku savienības līdera K. Ulmaņa apvērsumu.<br />

30. gadu beigās aizsargi, pērkoņkrustieši un citi nacionālie elementi

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!