15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

Kārlis Kangeris. 1995.–2004. gadā ārzemēs publicētie vēstures pētījumi par vācu okupācijas laiku Latvijā/Baltijā
131
7. Peter Klein (Hg.): Die Einsatzgruppen in der besetzten Sowjetunion 1941/42.
Die Tätigkeits- und Lageberichte des Chefs der Sicherheitspolizei und des
SD. – Berlin, 1997 (= Publikationen der Gedenk- und Bildungsstätte Haus der
Wannsee-Konferenz. Bd. 6).
(Sk. arī 31. nr.!)
Millera un Īberšēra darbs (1) ir komentēta bibliogrāfija par vācu politiku un kara vešanu
Austrumeiropā. Tajā tiek uzrādītas arī publikācijas par Baltiju un Latviju, kaut gan
bibliogrāfijā uzņemto darbu izlasei ir savi trūkumi. Dokumentu krājumā “Einsatz im
“Reichskommissariat Ostland”” (2) iekļauti dokumenti, kurus ASV Holokausta muzeja
arhīvs atlasījis Baltijas arhīvos un kuri līdz šim plašākam zinātnieku lokam nebija zināmi.
Vācijas reiha propagandas ministra J. Gebelsa publicētās dienasgrāmatas (3)
vēsturniekiem ir neatvietojams avots, un tajās arī bieži tiek minēti notikumi, saistīti
ar Baltijas valstīm un Latviju. Dokumentu krājumā ““Führer-Erlasse” 1939–1945” (4)
mēģināts savākt visas Hitlera pavēles, kurām bija likuma spēks, kaut tomēr jākonstatē,
ka attiecībā uz Baltiju grāmatas autoram tas nav pilnībā izdevies, piemēram, trūkst pat
pavēles par Latviešu leģiona izveidošanu. “SSSR i germanskij vopros 1941–1949” (5) arī
publicēti dokumenti, kas nepārprotami rāda, ka PSRS, jau sākot ar 1941. gada beigām,
pieprasīja, ka pēc kara Baltijas valstīm atkal jāietilpst PSRS sastāvā. M. Zekendorfa
darbs (6) ir komentēta dokumentu izlase, pamatā izmantojot reihskomisāra Politiskās
nodaļas vadītāja F. Trampedaha sacerētus dokumentus. P. Kleina izdotajā grāmatā (7)
blakus rakstiem par četru operatīvo grupu darbību arī publicēti reiha Drošības galvenās
pārvaldes pārskati par operatīvo grupu darbību, kā arī drošības pārvaldes instrukcijas
operatīvajām grupām. Beidzot šis materiāls ir apkopots vienā grāmatā.
2. Vārdnīcas
8. Lexikon des Holocaust. Hrsg. von Wolfgang Benz. – München, 2002.
9. Enzyklopädie des Nationalsozialismus. Hrsg. von Wolfgang Benz, Hermann
Graml, Hermann Weiß. – München, 1997.
No šīm divām vārdnīcām, kas publicētas Vācijā, kā negatīvu piemēru Baltijas un Latvijas
vēstures atainošanā var minēt “Lexikon des Holocaust” (8), kuras šķirkļos atradīsim
nepareizības, kas mūsdienās vairs nav attaisnojamas ar nezināšanu. Piemēri:
Estland – Naids un gatavība lietot vardarbību pret ebrejiem Igaunijā izaudzis, tāpat
kā Lietuvā un Latvijā, no vietējo nacionālo aprindu naida pret ebrejiem.
Pogrom – Tie notikuši Baltijā/Latvijā daļēji jau pirms vāciešu ienākšanas. Šai jautājumā
pastāvējušas norunas starp Operatīvo grupu un “vietējām NS organizācijām”.