15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

202 Padomju okupācija 1944–1959
Bruņotās pretošanās kustība visai intensīvi tiek pētīta arī Latvijā. Igauņu un lietuviešu
vēsturnieku augstu vērtējumu ir ieguvusi Heinriha Stroda grāmata “Latvijas nacionālo
partizānu karš ..”. 33 Jāatzīmē, ka H. Strods ir publicējis arī divus dokumentu krājumus,
kas turpina šo tēmu. 34 No jaunajiem vēsturniekiem īpaši redzams pēdējā laikā ir Zigmāra
Turčinska devums, 35 kas publicēts divos Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu
krājumos. Jāpiemin arī Dzintara Ērgļa grāmata par Latvijas Centrālo padomi, 36 kas
skar arī pēckara perioda pretošanās kustību.
Padomju režīma vadošo politisko un represīvo institūciju pētniecībā dominējošā
ir republiku kompartiju, kā arī represīvo institūciju struktūras un to vadības personību
un personiskās atbildības tēma. Igaunijā viena no nozīmīgākajām publikācijām ir
2002. gadā publicētā “Igaunijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas organizatoriskā
struktūra 1940.–1991. gadā” 37 igauņu valodā, ar plašām anotācijām krievu, vācu un
angļu valodā. Grāmatā sīki aprakstīta Igaunijas Komunistiskās partijas (IKP) vieta PSKP
struktūrā, tās uzbūve un institūcijas, IKP Centrālās komitejas struktūra un tās izmaiņas,
CK vadība un aparāts, kā arī dotas visu IKP CK biroja locekļu, nodaļu vadītāju un citu
ievērojamāko nomenklatūras darbinieku plašas biogrāfijas. Katrs latviešu vēsturnieks,
kas ir saskāries ar grūtībām, kādas rodas, mēģinot noskaidrot pat augstus amatus
ieņēmušu nomenklatūras darbinieku biogrāfiskos datus, nemaz nerunājot par zemāka
ranga nomenklatūras darbiniekiem, piemēram, CK instruktoriem, spēs novērtēt igauņu
vēsturnieku paveikto darbu. Lietuvā bez jau minētajām J. Starkauska grāmatām jāatzīmē
Vītauta Tiniņa pētījums “Komunistu režīma noziegumi Lietuvā 1944.–1953. gadā”, kurā
visai pamatīgi ir raksturota Lietuvas KP CK struktūra un vieta padomju okupācijas varas
struktūrā, tās birojs, partijas nomenklatūras sastāvs, kadru tīrīšanas, attiecības starp
Kompartiju un represīvajām iestādēm, kolaborācija, komjaunatnes loma, Lietuvas KP
CK pirmā sekretāra 1936.–1974. gadā Antana Sniečkus personiskā atbildība. Jāatzīmē,
ka autors uzsver Lietuvas KP vadošo lomu represiju politikas īstenošanā. Kā jau minēts
iepriekš, V. Tininis lielu uzmanību pievērš arī represīvo struktūru darbībai. Vērā ņemams
ieguldījums problēmas izpētē ir arī V. Tiniņa 1994. gadā publicētā grāmata “Padomju
Lietuva un tās darboņi”, 38 kurā dots kā vēsturisks apskats par Lietuvu 1940.–1990. gadā,
tā arī Padomju Lietuvas piecdesmit vadošo darboņu biogrāfijas. V. Tininis ir uzrakstījis
arī Antana Sniečkus biogrāfiju. 39 Lietuvieši visvairāk paveikuši drošības iestāžu pētniecībā.
Ļuda Truskas (Liudas Truska), Arvīda Anušauska un Ingas Petravičūtes 1999. gadā
izdotajā grāmatā “Padomju drošības iestādes Lietuvā 1940.–1953. gadā” 40 ir aplūkota
MVD/MGB organizatoriskā struktūra, funkcijas, personāls un darbība. Lai gan Latvijā
ir visai daudz publikāciju kā par institūcijām, tā arī personālijām, diemžēl pagaidām
nevaram lepoties ar tik pamatīgiem pētījumiem par institūcijām un personālijām. Arī
2004. gada maijā notikusī konference “Vilim Lācim – 100” parādīja, ka gan kolaboracionisma,
gan arī Latvijas padomju pārvaldes struktūru un to vadītāju darbības vēsturē