15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja

Inesis Feldmanis. Nacistu okupācijas politika Latvijā (1941–1945)
pausts daudzās publikācijās. Piemēram, grāmatā “Latviešu leģions” A. Silgailis raksta:
“Latviešu leģions būtībā aptvēra visas latviešu bruņotās vienības Otrā pasaules
karā, kuras piedalījās vācu armijas rindās Vācijas–Padomju Savienības karā.” 51 Arī
1982. gadā publicētajā daudzsējumu darba “Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā”
8. sējumā ir pārstāvēta šī pati definīcija: ”Ar nosaukumu Latviešu leģions saprata
visas Otrajā pasaules karā iesaistītās latviešu vienības.” 52 Minētajā izdevumā leģionu
mēģināts definēt arī no cita viedokļa, izvirzot priekšplānā tā rekrutēšanas veidu un
cīņas mērķus: “Latviešu leģions bija īpatnēja kaujas vienība: to veidoja svešas varas
mobilizēti vīri, bet tie brīvprātīgi cīnījās tikai savas tautas labā. Un aiz tiem toreiz
stāvēja visa latviešu tauta.” 53
Nebūtu pareizi kategoriski izslēgt varbūtību, ka latvieši lietoja jēdzienu “Latviešu
leģions” (šī vārdkopa gan nereti ir sastopama arī vācu izcelsmes dokumentos) pretstatā
vāciešu proponētajam apzīmējumam kā “sava veida pretestības izpausmi, kā savas
gribas uzspiešanu okupantiem” 54 . Par to netieši liecina SS un policijas augstākā vadītāja
Ostlandē un Ziemeļkrievijā obergrupenfīrera F. Jekelna 1944. gada 9. februāra norādījums
ģenerālkomisāram Rīgā un Preses nodaļai: “Uzskats, ka blakus apzīmējumam
“Latviešu SS brīvprātīgo leģions” pastāv vēl arī jēdziens “Latviešu leģions”, ir maldīgs.
Visas no latviešu vīriem saformētās ieroču SS vienības, kā, piemēram, 15. latviešu
SS brīvprātīgo divīzija, kā arī visi latviešu policijas bataljoni, ir Latviešu SS brīvprātīgo
leģiona sastāvdaļa.” 55
Mūsdienu vēstures literatūrā ir pārstāvēta arī Otrā pasaules kara pēdējos gados
latviešu sabiedrībā lietotā jēdziena “Latviešu leģions” šaurākā izpratne – leģions sastāvējis
tikai no ieroču SS karaspēka sastāvā pakāpeniski izveidotās 15. un 19. divīzijas. 56
Tāpat uzmanību pelna atsevišķu autoru apgalvojums, ka Latviešu leģions kā militāra
vienība vispār nekad nav pastāvējis un apzīmējums ir tikai simbolisks. 57 Iespējams,
ka šis uzskats ir radies, pamatojoties uz dažu vācu augstāko militārpersonu izteikumiem
kara laikā. Tā SS galvenās valdes šefs obergrupenfīrers G. Bergers 1944. gada
7. janvārī rezolūti paziņoja: “Jēdziens “latviešu leģions” vairs nepastāv. Ir tikai attiecīgas
militāras vienības, divīzija un brigāde.” 58 Piebildīsim, ka tieši tajā pašā dienā tika izdota
arī SS reihsfīrera H. Himlera pavēle par otras latviešu divīzijas izveidi uz minētās
brigādes bāzes. 59
No vēstures literatūrā sastopamajām definīcijām izvēloties H. Himlera doto, jo tā
visadekvātāk atspoguļoja faktisko situāciju, noteikti jānorāda uz tās tapšanas vēsturi un
jāievēro tas, kāpēc SS reihsfīrers šādi definēja leģionu. Neapšaubāmi noteicošās šajā
ziņā bija resoriskās intereses, jo SS pakļautībā atradās visa vācu policija. Pēc leģiona
nodibināšanas 1943. gada sākumā tajā neiekļauto latviešu aizsardzības dienesta bataljonu
karavīri centās tikt leģiona vienībās, jo tur “bija labāka apgāde gan apbruņojuma,
gan uztura un apģērba ziņā” 60 . H. Himlera atbilde uz to bija latviešu aizsardzības
59