15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
72 Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā<br />
Otrajam pasaules karam, Baltijas valstis faktiski bija nonākušas PSRS militāri politiskās<br />
ietekmes sfērā, kādu laiku vēl saglabājot saimnieciskās un diplomātiskās saites ar<br />
Angliju un citām Rietumvalstīm.<br />
Pēc Vācijas iebrukuma Polijā tās valdība lūdza Lielbritāniju sniegt visu iespējamo<br />
palīdzību, pamatojoties uz abu valstu 1939. gada 25. augusta līgumu. Lielbritānija<br />
kopā ar Franciju 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Pēc britu vēsturnieka<br />
Dž. Haidena (J. Hiden) domām, tas liecinājis, ka Anglijai bijušas nozīmīgas intereses<br />
arī Baltijas reģionā. 1 Savukārt cits britu vēsturnieks P. Salmons (P. Salmon) uzsver<br />
pretējo – 1939. gada rudenī Lielbritānija bija atstājusi novārtā savas stratēģiskās intereses<br />
Baltijā. 2 Jāatzīst, ka vairākums Latvijas ārpolitikas pētnieku uzskata, ka Polijas<br />
un Lielbritānijas savstarpējās palīdzības līgums nebija mainījis britu stratēģiju Baltijā.<br />
Anglija nedomāja kara sākumā uzņemties kādas politiskas vai militāras saistības<br />
Baltijas valstu drošības garantēšanai. Vēl vairāk – Anglijas valdība pat uzskatīja, ka<br />
stāvoklis Baltijas reģionā nevar ievērojami ietekmēt tās drošību. 3<br />
Konkretizējot Anglijas pozīciju Baltijas jautājumā, jāatzīmē, ka 1939. gada nogalē<br />
Lielbritānijas valdību kaut cik nopietni interesēja Baltijas valstu tirdzniecība ar Vāciju.<br />
Anglija negribēja pieļaut, ka kara laika stratēģiskās preces – kokmateriāli, bekons,<br />
sviests tiktu pastiprināti piegādātas Vācijai. Tas, bez šaubām, nostiprinātu Vāciju<br />
tās karā pret Rietumvalstīm. Šī problēma vairākkārt tika skarta Anglijas–Latvijas un<br />
citu Baltijas valstu savstarpējās sarunās 1939.–1940. gadā. Apgalvot, ka Angliju nopietni<br />
uztrauca Baltijas valstu inkorporācija PSRS sastāvā, tās sovetizācija, nav pamata.<br />
Arī V. Čērčils uzskatīja, ka Padomju Savienībai jābūt saimniekam Baltijas jūras<br />
austrumos. 4<br />
Pēc Polijas ātrās sakāves 1939. gada septembra beigās Baltijas valstīm kļuva<br />
vēl skaidrāks, ka ilūzijas par Anglijas un Francijas iespējamo palīdzību ir pilnīgi jāatmet.<br />
Demokrātiskās Rietumvalstis tagad jau pašas bija aizņemtas karā ar Vāciju. To<br />
varbūtējā nostāšanās Baltijas valstu pusē kļuva vēl problemātiskāka. Šādā situācijā<br />
Baltijas valstis centās realizēt ļoti uzmanīgu, līdzsvarotu politiku gan attiecībās ar<br />
Vāciju, gan PSRS. Latvija un Igaunija pasludināja neitralitāti, tādējādi cerēdamas<br />
izvairīties no konflikta.<br />
1939. gada 2. septembrī presē tika publicēta Deklarācija par Latvijas neitralitāti.<br />
Tās teksts tika saskaņots ar Igauniju. Lietuva lēmumu par neitralitāti paziņoja jau<br />
1. septembrī. Latvijas valdība pieņēma arī likumu par teritoriālajiem ūdeņiem (četras<br />
jūdzes no jūras krasta), kā arī par gaisa telpu virs tiem. 5 Šādi Latvijas valdības soļi<br />
radīja nesaskaņas ar atsevišķām valstīm. Lielbritānijas vēstniecība Rīgā 1939. gada<br />
27. oktobrī un 1. novembrī apstrīdēja Latvijas tiesības uz četru jūras jūdžu teritoriālo<br />
ūdeņu zonu, tomēr Latvijas valdība neatkāpās no savas nostājas. 1940. gada<br />
3. janvāra atbildē Lielbritānijas sūtniecībai Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā
Change language