15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
176 Padomju okupācija 1944–1959<br />
vas izbrauca LK(b)P CK grupa. 12 Kopā Latvijā iesūtīja LK(b)P CK amatos apstiprinātas,<br />
kā arī LPSR VDTK pārbaudītas trīs grupas ar 1966 personām. Latvijas administratīvā<br />
politiskā sovetizācija norisinājās 1944.–1945. gadā, nodibinot Latvijā PSRS noteikto<br />
stingri centralizēto administratīvās pārvaldes sistēmu, kuras pamatvienība bija pagasta<br />
(vēlāk ciems) padome ar priekšsēdētāju un partorgu priekšgalā. Pagasti (ciemi) bija pakļauti<br />
apriņķa (vēlāk rajons) padomei, kura bija pakļauta apriņķa (rajona) LK(b)P (vēlāk<br />
LKP) komitejai ar pirmo sekretāru priekšgalā. Apriņķi (rajoni) un pilsētas bija pakļautas<br />
LPSR TKP (vēlāk MP) un LK(b)P ar CK priekšgalā. Visos trijos līmeņos neierobežoti<br />
vadītāji bija boļševiki, bet administratīvo struktūru un uzņēmumu vadītāji bija viņiem<br />
pilnīgi pakļauti kā partijas, tā administratīvajā jomā. Latvijas sovetizācijas darbu vadīja<br />
un kontrolēja VK(b)P CK Politbirojs. 13 Šinī nolūkā 1944.–1947. gadā Latvijā darbojās<br />
VK(b)P CK Politbiroja Latvijas birojs, kuram bija pakļauta LK(b)P Centrālā komiteja. 14<br />
LK(b)P CK birojs gan tieši, gan ar tam pakļauto spēka struktūru (pirmām kārtām <strong>Valsts</strong><br />
drošības komiteja) un garīgās čekas (valsts cenzūra Glavļits – Galvenā literatūras<br />
pārvalde) starpniecību izpildīja sovetizācijas programmu. Kremlis rūpīgi slēpa no sabiedrības<br />
tos boļševikus, kuri PSRS Augstākās Padomes vai Ministru Padomes vārdā<br />
pieņēma kļūdainus lēmumus, bet vēlāk no šīs varas atstādinātos vai mirušos apsūdzēja<br />
kā visu trūkumu cēloņus. 15 Mitoloģizēt esošo varu, veidot Staļina, Hruščova, Brežņeva<br />
kultu bija iespējams, tikai nomelnojot iepriekšējos valdniekus.<br />
Bez koloniālās rūpniecības celtniecības Kremļa naftas dolārus plaši izmantoja<br />
Latvijas militarizācijai un LK(b)P finansēšanai. Pēckara gados Latvijas sovetizācijas<br />
īstenošanai VK(b)P CK pilnīgi finansēja LK(b)P (sk. 1. tabulu).<br />
Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas budžets 1945. gadam 16<br />
Ienākumi<br />
1. 3079 biedru maksas<br />
2. Laikrakstu un žurnālu izdevniecība<br />
3. Lekcijas un referāti<br />
Kopā<br />
Izdevumi<br />
1. Administrācijai<br />
2. Partijas izglītībai<br />
3. Saimnieciskie izdevumi<br />
Kopā<br />
Rubļi % Piezīmes<br />
750 000<br />
–<br />
–<br />
750 000<br />
14 636 210<br />
1 410 400<br />
2 288 000<br />
18 334 610<br />
4,09<br />
4,09<br />
1. tabula<br />
Vidēji viens boļševiks<br />
maksāja 243,58 rubļus<br />
gadā<br />
No izdevumiem<br />
79,83<br />
7,69<br />
12,48<br />
100,00 Izdevumi kopā
Change language