15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
16 Padomju okupācija 1940–1941<br />
padomju zonā, bet Lietuvu atstājot Berlīnei. 1939. gada 28. septembrī pēc otra līguma<br />
lielāko daļu Lietuvas atdeva Maskavai, atstājot Vācijai republikas dienvidrietumu apgabalus.<br />
1940. gada jūnijā, nosūtot karaspēku uz Lietuvu, Padomju Savienība izlēma<br />
ignorēt šo pēdējo līguma noteikumu, un 1941. gada 10. janvārī Vācija piekrita atteikties<br />
no minētās teritorijas apmaiņā pret 7,5 miljoniem dolāru. Padomju režīmam jau no paša<br />
sākuma bija ļauta pilnīga rīcības brīvība Baltijā.<br />
Izmantojot šo iespēju, 1939. gada septembrī un oktobrī Padomju valdība piespieda<br />
Baltijas republikas parakstīt savstarpējās palīdzības līgumus, kas ļāva katrā valstī<br />
izvietot padomju karaspēku. 1940. gada jūnijā Maskava pieprasīja, lai republikas<br />
reorganizē savu valdību un piekrīt Sarkanās armijas papildu vienību ievešanai savā<br />
teritorijā. Pēc nepilnām septiņām nedēļām PSRS Augstākā Padome uzņēma Lietuvu,<br />
Latviju un Igauniju Padomju Savienības sastāvā kā četrpadsmito, piecpadsmito un<br />
sešpadsmito republiku. Savulaik padomju vēsturnieki apgalvoja, ka lietuvieši, latvieši<br />
un igauņi paši varējuši lemt savu likteni un organizēt “vienlaicīgu revolūciju”. Patiesībā<br />
Maskavas aģenti, ieradušies līdz ar Sarkano armiju, vadīja “revolūcijas no augšas”,<br />
un republikas tika iekļautas padomju vienpartijas valstīs vēl ilgi pirms to formālās inkorporācijas<br />
PSRS pārvaldes struktūrā.<br />
Vienpartijas valsts<br />
[Komunistu partija] .. ir strādnieku šķiras<br />
avangards cīņā par sociālistiskās sistēmas<br />
nostiprināšanu un attīstību un visu sabiedrisko<br />
un valsts darbaļaužu organizāciju vadošais<br />
pamats.<br />
PSRS Konstitūcija, 1936<br />
Lai noskaidrotu, kā šie aģenti – Andrejs Višinskis Latvijā, Andrejs Ždanovs Igaunijā<br />
un Vladimirs Dekanozovs Lietuvā – darbojās, vispirms nepieciešams izprast 30. gadu<br />
padomju režīma būtību un izpētīt 1939. un 1940. gada padomju revolūcijas eksporta<br />
programmu. Pirmā problēma skar lēmumu pieņemšanas struktūru, ko padomju varas<br />
iestādes ieviesa Baltijā, otra – teritoriālo jaunieguvumu inkorporācijas procesa pasākumus<br />
un procedūras.<br />
Padomju valsts bija “vienpartijas valsts” – partijai bija nodota absolūtā vara.<br />
V. I. Ļeņina un viņa pēcteču uzceltā valsts administrācija bija instruments (орудие)<br />
partijas rokās. Pēc tam kad 1917. gadā boļševiki sagrāba varu, Ļeņins radīja jauna<br />
tipa administrāciju, kurā komunistu partijai deleģētās lēmējtiesības bija lielākas<br />
par konstitucionāli definētās valdības administrācijas pilnvarām. Tā atgādināja divu
Change language