15.sÄ“jums - Valsts prezidenta kanceleja

More documents

Recommendations

Info

Arvydas Anušauskas. Massacre of Military and Civilian Population Perpetrated by the Soviets Arvīds Anušausks Padomju režīma veiktās militārpersonu un civiliedzīvotāju slepkavības Kopsavilkums Ziņas par civiliedzīvotāju masu slepkavošanu Lietuvā 1941. gada 22.–27. jūnijā izplatījās dažu dienu laikā, un drīz pēc tam sekoja pirmās ekshumācijas. Notikumi tika sīki aprakstīti jau nacistu okupācijas laikā, taču visās publikācijās vainu piedēvēja ebrejiem. Jauns pētījumu posms sākās 1990. gadā, intervējot izdzīvojušos aculieciniekus, bet krievu vēsturnieki savās publikācijās izmantoja līdz šim nezināmus dokumentus par ieslodzīto evakuāciju. Tomēr līdz 2000. gadam Lietuvā publicēja tikai dažus pētījumus par minēto tēmu. Šī raksta pamatā ir IeTK dokumenti no Lietuvas un Krievijas arhīviem. 22. jūnijā Lietuvā un Maskavā sāka izstrādāt sākotnēji nesaskaņotus plānus 5900 Lietuvas cietumos ieslodzīto evakuācijai. Vēl pirms Maskavas instrukciju saņemšanas Lietuvas IeTK amatpersonas secināja, ka “bīstamākie ieslodzītie pirms izvešanas jāatdala un jānošauj”. Taču situācija mainījās tik strauji, ka IeTK pameta Kauņu 23. jūnija vakarā. Visi turpmākie rīkojumi tika doti mutiski. Uz dažādiem Krievijas reģioniem izveda apmēram 25% (1363) ieslodzīto. Vienīgās tā saucamās I kategorijas evakuēto nošaušanas tika veiktas 25. jūnijā Červenā pie Minskas, uz kurieni nogādāja vismaz 90 (aculiecinieki min vairāk) ieslodzīto. Pārējās nošaušanas drīzāk bija slaktiņi. 25. jūnijā 76 Telšu cietumā ieslodzītos aizveda uz Raina mežu, kur tos pēc nežēlīgas spīdzināšanas nogalināja. Īpaši nežēlīgs slaktiņš notika 26. jūnijā Pravenišķu nometnē, kur padomju armijas vienība leitnanta Kiseļova (bijušais ieslodzītais) vadībā nogalināja ne tikai ieslodzītos, bet arī cietumsargus (lietuviešus) ar ģimenēm – pavisam 230 cilvēku. No 672 upuriem 518 ir uz Sarkanās armijas sirdsapziņas. Cīņā par Lietuvas atbrīvošanu gāja bojā vai pazuda bez vēsts apmēram 120 bijušās Lietuvas armijas militārpersonu. 43
44 Padomju okupācija 1940–1941 Kseniya Petrochenko Problems of Separated Families and Their Adaptation to the New Situation My report is devoted to my grandmother Vera Bumbēra-Shumskaya, her husband Pēteris Bumbērs, and their son Jānis Bumbērs who died in Siberia. Memory is the evidence of love, reviving those who are gone. Memory is a pledge of immortality. The first stage of the Soviet occupation of Latvia (1940–1941) is sometimes called “The Horrible Year.” During this year repressions began directed against the political and public figures of the Republic of Latvia. In November 1940, the laws of the RSFSR came into force in the territory of Latvia, among them the Criminal Code including the famous Article 58 of death penalty for high treason, Criminal Procedure Code, the Labour Code and others. On the grounds of the Criminal Code the repressive organisations could sentence the citizens of Latvia according to the laws of the RSFSR including their activities before the Soviet occupation because the Law was retroactive. The plan of deportation had been worked out before Latvia was incorporated into the USSR. Already on 11 October 1939, People’s Commissariat of the Interior (NKVD) made up an instruction about the procedure of deportation of anti-Soviet elements of Lithuania, Latvia and Estonia. After the occupation of these Baltic States, the search of the so-called people’s enemies was begun in 1940. In April 1941, the mass collection of “compromising information” about the citizens of Latvia “alien to the Soviet system,” including the private owners, representatives of creative intelligentsia, officials, and public figures, became an obstacle for them to receive special or higher education. In the mid-1950s, after Stalin’s death and the beginning of the process of rehabilitation, the deported persons began to search their relatives with whom they were separated on 14 June 1941. They were in endless correspondence with the state security authorities.
Page 1: LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5: Latvijas Vēsturnieku komisija Latv
Page 6 and 7: SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9: Saturs Juris Pavlovičs No Man’s
Page 10 and 11: PRIEKŠVĀRDS Jau piecpadsmito reiz
Page 12 and 13: Priekšvārds Karaspēka drosmes, l
Page 14 and 15: PADOMJU OKUPĀCIJA 1940-1941 SOVIET
Page 16 and 17: Alfreds Erihs Senns Baltijas kaujas
Page 18 and 19: Alfreds Erihs Senns. Baltijas kauja
Page 32 and 33: Arvydas Anušauskas Massacre of Mil
Page 34 and 35: Arvydas Anušauskas. Massacre of Mi
Page 46 and 47: Kseniya Petrochenko. Problems of Se
Page 52 and 53: LATVIJA NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUP
Page 54 and 55: Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 56 and 57: Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 72 and 73: Antonijs Zunda Baltijas valstu prob
Page 74 and 75: Antonijs Zunda. Baltijas valstu pro
Page 94 and 95:
Boris Sokolov. The Baltic States in
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Markku Jokisipilä Between the Uppe
Page 102 and 103:
Markku Jokisipilä. Between the Upp
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Kārlis Kangeris. 1995.-2004. gadā
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Juris Pavlovičs. Okupācijas varu
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Uldis Neiburgs. Latvijas Republikas
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
PADOMJU OKUPĀCIJA 1944-1959 SOVIET
Page 174 and 175:
Heinrihs Strods Latvijas sovetizāc
Page 176 and 177:
Heinrihs Strods. Latvijas sovetizā
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Daina Bleiere Pēckara posms (1944-
Page 196 and 197:
Daina Bleiere. Pēckara posms (1944
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Ritvars Jansons Latvijas PSR droš
Page 214 and 215:
Ritvars Jansons. Latvijas PSR droš
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS PAZ
Page 226 and 227:
Latvijas okupācija: vēsturiskie u
Page 228 and 229:
Inesis Feldmanis. Latvijas okupāci
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Inesis Feldmanis, Kārlis Kangeris.
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 248 and 249:
Rakstu krājumi 1. Latvija Otrajā
Page 250 and 251:
Rakstu krājumi 11. Latvija nacisti
Page 252 and 253:
Rakstu krājumos ievietotie raksti
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Autoru rādītājs Karlsons Gatis 2
Page 284 and 285:
KRĀJUMĀ IEVIETOTO RAKSTU AUTORU S
show all

15.sÄ“jums - Valsts prezidenta kanceleja

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?