15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Juris Pavlovičs. Okupācijas varu maiņa Rīgas apriņķa austrumu daļā – neitrālās zonas fenomens<br />
vadībā. Acīmredzot apmēram 2. jūlijā šai vienībai vai vismaz tās dalībniekam pulkvedim-leitnantam<br />
A. Rekem izdevās saņemt rakstisku vērmahta pilnvaru patstāvīgu<br />
bruņotu operāciju veikšanai gar Vidzemes jūrmalas piekrasti. 20 Nepieņemot, ka<br />
A. Reke un viņa kaujinieki darbojās tiešā vācu uzdevumā, nevar izskaidrot grupas<br />
reidu no Limbažiem līdz Pērnavai, neparasto rīcības brīvību un izvairīšanos no vācu<br />
gūsta vai vismaz aizturēšanas.<br />
Uzsākot vietējo pašvaldību darbības atjaunošanu, pēc vācu militārpārvaldes rīkojuma<br />
Rīgas apriņķī atkal kļuva aktuāla vienota administratīvā centra problēma. Rīgā<br />
pagaidu Pašvaldību departaments jūlija pirmajā dekādē risināja tikai apriņķu mēroga<br />
jautājumus un nenodarbojās ar atsevišķiem pagastiem. Pieņemot lēmumu par pagastu<br />
valžu darbības atjaunošanu Rīgas apriņķī ne vēlāk par 3. jūliju, departamenta direktors<br />
J. Zankevics ignorēja to, ka vismaz puse apriņķa pagastu joprojām ir ārpus Rīgas<br />
amatpersonu kontroles. 21 Faktiski 3.–5. jūlijā šo rīkojumu izpildīja tikai Daugavas abos<br />
krastos esošie pagasti, kur vērmahta vai partizānu klātbūtne jau bija acīmredzama<br />
un tradicionālās elites pārstāvji izrādīja gatavību atgūt varu. Notikumu gaita neitrālajā<br />
zonā un ārpus tās bija atšķirīga. 4. jūlijā, kad Ogresgala pagasts atbilstoši pavēlei no<br />
Rīgas atjaunoja vecās valdes, kā arī citu amatpersonu pilnvaras, tikai 30 kilometru uz<br />
austrumiem – Taurupes pagastā vēl dienu iepriekš bija uzturējušies sarkanarmieši.<br />
Par frontes stāvokli klīda vienīgi baumas, un sabiedriskajā dzīvē valdīja piespiedu<br />
sastingums. Līdzīga situācija bija arī Siguldas apkārtnē, kur tikai tajā dienā kļuva<br />
zināms, ka padomju spēki ir pametuši pilsētu. 22<br />
Līdz 5. jūlijam Rīgas apriņķī, it īpaši Ādažu, Siguldas un Mālpils apkārtnē, vienatnē<br />
vai nelielās grupās ieradās vismaz 300 latviešu teritoriālā korpusa demobilizēto<br />
karavīru un virsnieku. 23 Atšķirībā no lielākās daļas Vidzemes pagastu, kur klejojošo<br />
latviešu karavīru grupas uzņēmās tikko atjaunoto pašvaldību militāro jautājumu<br />
risināšanu vai nereti apmaiņā pret pārtiku rūpējās par iedzīvotāju drošību, šeit<br />
vietējo iedzīvotāju aktivitāte joprojām bija minimāla. Administratīvu, saimniecisku<br />
un policejiskas kārtības jautājumu vietā Rīgas apriņķa pagastu priekšā 1941. gada<br />
jūlija pirmajās dienās atradās izteikti militāra problēma – kā atkauties no vienas<br />
karojošās puses spēkiem un sagaidīt otrus. Tādēļ Ādažu, Inčukalna, Krimuldas,<br />
Mālpils, kā arī vairāku citu pagastu ļaudis bija ar mieru atzīt par saviem faktiskajiem<br />
varasvīriem pašorganizētas bijušās Latvijas armijas militārpersonu vienības.<br />
Jāievēro, ka no karavīru puses tas parasti bija nevis ambīciju, bet gan izmisuma<br />
vadīts solis. Virsnieki un apakšvirsnieki, kas tikko kā bija zaudējuši savu statusu,<br />
karjeras iespējas un nereti pašu dzīves jēgu, centās saglabāt vismaz korporatīvo<br />
vienotību. Tieši noteikta piederības apziņa – sava veida esprit de corps lika šiem<br />
cilvēkiem tūlīt pēc demobilizācijas spontāni apvienoties. 24 Militāro subordināciju līdz<br />
ar to aizstāja personiski pazīstamu cilvēku sadarbība. Karavīru skaits Pierīgas lauku<br />
149
Change language