15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
58 Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā<br />
vai reihsministra rīkojuma atbilstību faktiskajam stāvoklim, kāds bija izveidojies<br />
militārās pārvaldes darbības rezultātā. 39 Savukārt atsevišķu rīkojumu novēlotu publicēšanu<br />
viņš izskaidroja ar to, ka nereti bijis nepieciešams pirms attiecīgu rīkojumu<br />
izsludināšanas veikt plašu politisko sagatavošanas darbu. 40 H. Loze gan pārstāvēja<br />
citu viedokli – K. S. Licmans uzskatot, ka viņam ir tiesības izšķirt, vai publicēt vai<br />
nepublicēt to vai citu reihskomisāra vai reihsministra rīkojumu. 41<br />
Latviešu leģions: definīcija un cīņas mērķu ievirze<br />
Latvijas vēsturnieki jau veikuši salīdzinošos pētījumus par Otrā pasaules kara vēstures<br />
atsevišķām problēmām un guvuši labus rezultātus. Latviešu autori 42 Eiropas vēstures<br />
kontekstā uz kopējā notikumu fona mēģina salīdzinošā skatījumā izvērtēt Latviešu<br />
leģiona vēsturi, akcentējot Latvijas situācijas savdabību, kā arī to, ka Latviešu SS<br />
brīvprātīgo leģions Eiropā nebija nekāds izņēmums. Kara pēdējos gados ieroču SS<br />
(Waffen-SS) karaspēks, kura sastāvā cīnījās arī divas latviešu divīzijas, bija zaudējis<br />
savu sākotnējo elitāro raksturu un no “fīrera gvardes” kļuvis par “multinacionālu armiju”.<br />
Ieroču SS vienībās cīnījās gandrīz visu Eiropas tautu pārstāvji. 43 No 38 divīzijām, kuras<br />
1944. gadā veidoja SS karaspēku, neviena nebija komplektēta tikai no vāciešiem, bet<br />
19 divīzijas sastāvēja lielākoties no ārzemniekiem. 44<br />
Pēdējā laikā visai aktīvi tiek pētītas arī vairākas citas Latviešu leģiona vēstures<br />
problēmas. Tā, piemēram, K. Kangeris argumentēti un pārliecinoši risina latviešu karavīru<br />
skaita problēmu, 45 bet I. Vārpa ir sarakstījis apjomīgu apkopojošu darbu “Latviešu<br />
karavīrs zem kāškrusta karoga. Latviešu leģions – nācijas triumfs vai traģēdija?”. 46<br />
Taču joprojām daži ar Latviešu leģionu saistīti jautājumi nav vēl visās niansēs pietiekami<br />
rūpīgi izsvērti un analizēti. Viens no tādiem ir leģiona definīcija. Kopējā<br />
situācija vēstures literatūrā ir visai raiba: atsevišķi autori, lietojot jēdzienu “Latviešu<br />
leģions”, nemaz necenšas sīkāk precizēt tā izpratni, turpretī citi pieturas pie vienas,<br />
otras vai trešās definīcijas. Vairāki leģiona mūsdienu vēstures pētnieki par visprecīzāko<br />
un vienīgo vērā ņemamo atzīst SS reihsfīrera H. Himlera definīciju. 47 1943. gada<br />
26. maijā izdotajā rīkojumā viņš norādīja, ka “nosaukums “Latviešu leģions” ir kopējs<br />
apzīmējums visām ieroču SS (Waffen-SS) un policijas sastāvā izveidotām latviešu<br />
vienībām” 48 .<br />
No H. Himlera atšķirīgu izpratni pārstāvēja Latviešu pašpārvalde un Latviešu leģiona<br />
ģenerālinspektors R. Bangerskis, kas vārdos ““Latviešu leģions” sliecās saprast<br />
visus latviešu militāros formējumus, ko izveidoja kara laikā” 49 , respektīvi, arī tos, kas<br />
iekļāvās vērmahtā. Šim viedoklim, 50 ka jebkura vācu karadienestā iesauktā persona<br />
ir latviešu leģionārs, lielā mērā pievienojās tālaika latviešu prese un sabiedrība, bet<br />
pēc Otrā pasaules kara tas nostiprinājās latviešu tautas vēsturiskajā apziņā un tika
Change language