15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Inesis Feldmanis<br />
Nacistu okupācijas politika Latvijā (1941–1945):<br />
pētniecības problēmas, iespējamie risinājumi<br />
un varianti<br />
Otrajā pasaules karā, kas iesākās 1939. gada 1. septembrī, ilgāku laiku nebija skaidrs<br />
karojošo nometņu galīgais sastāvs. Gandrīz divdesmit divus mēnešus totalitārā Padomju<br />
Savienība bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā un sniedza tai neatsveramu politisko,<br />
ekonomisko un militāro palīdzību. Tikai 1941. gada vidū situācija mainījās (abas<br />
lielvalstis kļuva par ienaidniekiem) un pakāpeniski noformējās arī galveno karojošo<br />
valstu koalīcijas, kas lielākoties palika nemainīgas līdz kara beigām. Spēcīgāko nometni<br />
veidoja ASV, Lielbritānija un PSRS. 1 Šo valstu interesēs bija sakaut nacistisko Vāciju.<br />
Ideoloģiskajā aspektā Otrais pasaules karš ieguva jaunu dimensiju – sākās Rietumu<br />
demokrātiju un padomju boļševiku kopējā cīņa pret nacismu (fašismu), kas vēlāk atstāja<br />
lielu ietekmi uz kara izpratni un uztveri Rietumvalstu sabiedrībā. Arī vēsturnieku<br />
darbos par karu nostiprinājās tā saucamā uzvarētāju versija, kuras ietvaros notikumu<br />
norise un karojošo pušu darbība parasti vērtēta tikai caur nacisma kā vienīgā ļaunuma<br />
prizmu. 2 Padomju Savienības noziegumi pret mieru, kara noziegumi un noziegumi pret<br />
cilvēci gribot negribot tiek atvirzīti otrajā plānā. Citiem vārdiem, attieksme pret ļaunuma<br />
impēriju – PSRS ir reti iecietīga un romantizēta, uzsverot, ka tās sliktos darbus atsver<br />
ieguldījums un upuri fašisma sakāvē. 3<br />
Vēsturiskā atmiņa un izpratne par Otro pasaules karu tomēr lielā mērā ir atkarīga<br />
no katras tautas individuālās pieredzes un situācijas, kādā tā atradās. Latvijā kara<br />
norises nevar izprast un kaut cik objektīvi izvērtēt, ja nepatur prātā divas ļaunuma<br />
paradigmas – komunismu un nacismu. Tā ir mūsu (un arī visas Austrumeiropas)<br />
vēstures savdabība, ko nedrīkstam ignorēt. Latviešiem objektīvā īstenība neļauj<br />
pagātni atcerēties vienpusīgi, nepilnīgi un izkropļoti. Viņi cieta no abiem vienlīdz noziedzīgiem<br />
totalitārajiem režīmiem, bet vispirms no Padomju Savienības, kura savu<br />
noziedzīgo politiku pret Latviju un tās tautu sākotnēji varēja īstenot tikai tāpēc, ka<br />
bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā. Nav nekāda pamata apgalvot, ka padomju režīms<br />
bija mazāk ļauns un mazāk briesmīgs par nacismu. Tikai pirmajā padomju okupācijas<br />
posmā (1940–1941) vien, kas ieguvis Baigā gada nosaukumu, vismaz 7292 cilvēki<br />
Latvijā tika apcietināti, 4 15 424 deportēti uz Krievijas ziemeļiem un Sibīriju, no tiem<br />
53