15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Heinrihs Strods. Latvijas sovetizācija (1944–1959)<br />
ekonomiskās lietderības neievērošana. Sovetizācija pilnīgi noliedza Latvijā jau<br />
gadsimtiem pastāvējušo privātīpašumu, personisko iniciatīvu, reliģiju un Rietumu<br />
kultūru un garīgās vērtības.<br />
Sovetizācijai, kuras asākās formas bija novērojamas visās savienotajās republikās,<br />
Baltijas valstīs salīdzinājumā ar tautas demokrātijas valstīm bija vairākas kopējas un<br />
atšķirīgas īpašības. Pēdējās noteica galvenokārt Baltijas tautu pretošanās formas<br />
un metodes komunistu totalitārajai okupācijai. Lietuvā, kur pēckara gados par pirmo<br />
pretošanās formu izvirzījās bruņotā pretošanās, pārsvarā bija ne tikai pretošanās dalībnieku,<br />
bet arī lietuviešu deportācijas un iznīcināšana. Latvijā, kur bruņotā pretošanās<br />
bija mazāk izplatīta nekā Lietuvā, deportācijās un vajāšanās cieta mazāk cilvēku. Taču<br />
Latvijā iedzīvotāji bija vairāk padevušies abu okupētājvalstu – nacistiskās Vācijas un<br />
boļševistiskās Krievijas – politizācijai un proporcionāli vairāk gājuši bojā nekā Lietuvā<br />
un Igaunijā. Līdztekus latviešu iedzīvotāju dzimstības sarukumam jau 20. gadsimta<br />
30. gados iedzīvotāju deportācijas un iznīcināšana Latvijā radīja demogrāfisku vakuumu.<br />
Latvijas boļševiku padevīgākā politika (salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu)<br />
okupācijas varai deva iespēju bez vadošām militārpersonām Baltijas kara apgabala<br />
daudzajos štābos it kā ražošanas industrializācijai ievest Latvijā simtiem tūkstošu<br />
kolonistu, kas kļuva par svarīgāko Latvijas sovetizācijas formu.<br />
Prakse rādīja, ka neviens no Latvijas sovetizācijas pasākumiem nevarēja tikt<br />
izpildīts ne tikai tāpēc, ka tie radīja blakusparādības, kas neitralizēja komunistiskās<br />
diktatūras pretdabiskos pasākumus, bet arī pēc būtības. Sovetizāciju kā savu mērķi<br />
komunistu diktatūra apzīmēja ar vārdiem “pilnīga un galīga sociālisma uzvara”. Kompartijas<br />
lēmumos šis termins kā pašlielīšanās parādās, jau sākot ar 1950. gadu, taču<br />
patiesībā sovetizācija kaut cik tika sasniegta 70.–80. gados. Tajā pašā laikā parādījās<br />
sovetizācijas trūkumi garīgajā un sadzīves jomā, kurā sociālisms ne galīgi, ne pilnīgi<br />
nekad neuzvarēja. Gluži otrādi, šajā posmā paplašinājās nevardarbīgā pretošanās<br />
okupācijai, kuras ietvaros garīgā pretošanās tik spēcīgi paplašinājās, ka kļuva<br />
par antikomunistiskās samtainās revolūcijas virzītāju ne tikai Latvijā, bet arī pārējā<br />
pakta zonā.<br />
Nav šaubu, ka okupācijas vara boļševiku partijas vadībā pievērsusi lielu uzmanību<br />
Latvijas sovetizācijai visus okupācijas gadus. Vērā neņemot sovetizācijas nodarītos<br />
zaudējumus, Baltijas valstu straujā atraušanās no “vecajām” padomju republikām<br />
okupācijas pēdējos divpadsmit gados liecina, ka sovetizācija šajās rietumeiropeiski<br />
veidotajās valstīs nebija nodarījusi tik lielus postījumus, izņemot demogrāfiju. Ja Latvijas<br />
ekonomikas sovetizācija, kaut arī kā eksperiments, būtu guvusi vairāk uzvaru<br />
nekā zaudējumu arī Latvijas uz Rietumiem orientētajā saimnieciskajā un garīgajā<br />
vidē, tas būtu devis iespēju ieceres autoriem šejienes sovetizācijas pieredzi izmantot<br />
tālāk Autrum- un Viduseiropā. Viens no sovetizācijas neveiksmes cēloņiem bija<br />
187
Change language