15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
15.sējums - Valsts prezidenta kanceleja
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Heinrihs Strods. Latvijas sovetizācija (1944–1959)<br />
Visu sovetizācijas laiku Latvijā pastāvēja kristīgā subsabiedrība un nacionālā<br />
slēptā subkultūra, kas bija viens no garīgās pretošanās veidiem, ko komunistiem<br />
neizdevās uzvarēt arī lēģeros. 34<br />
Visnoturīgākie sovetizācijas rezultāti neizrādījās ne daudz propagandētā “sociālistiskā<br />
rūpniecība un lauksaimniecība”, ne sociālistiskā kultūra, bet gan uz krievu<br />
tautas kopienas primitīvākajām paliekām balstītās sociālās vienlīdzības pārspīlēšana<br />
un katra cilvēka cerība visu problēmu atrisināšanai augšā – “partijā un<br />
valdībā”.<br />
PSRS politika Baltijā, Austrum- un Viduseiropā bija sastapusies ar to, ka sovetizējamās<br />
valstis bija attīstītākas nekā “sociālisma dzimtene”. Viena no Latvijas<br />
sovetizācijas īpašībām bija tās augstākā liberālā kapitālisma attīstības līmeņa nekā<br />
Krievijā, 35 tāpat cilvēciskā faktora ignorēšana. Tas noteica bruņoto, nevardarbīgo un<br />
garīgo pretošanos sovetizācijai, kuru neitralizēja tikai PSRS karaspēka iejaukšanās<br />
20. gadsimta 50.–60. gados.<br />
50. gadu vidū un otrajā pusē Latvijas komunistu ārpus PSRS izaugusī nomenklatūra<br />
zināja t.s. vēlā staļinisma noziegumus, kuriem pati bija aculieciniece, un<br />
saprata, ka diktatūras forma jāmaina. Taču modelis nemainījās, kaut gan PSKP CK<br />
izlikās, ka kaut kas tiks mainīts. Tomēr lietuviešu un igauņu tautu neatlaidīgāka nevardarbīgā,<br />
īpaši garīgā pretošanās, ko nevarēja neievērot arī Lietuvas un Igaunijas<br />
Kompartijas vadītāji, spieda Maskavu pagaidām izvēlēties mazāk drakoniskas sociālisma<br />
celtniecības formas. Nacionālkomunisti cerēja uz komunistiskā totalitārisma<br />
modernizāciju, ko veiktu viņi kā saimnieciski un sabiedriski autonomi vadītāji. Taču<br />
Latvijā nacionālkomunisti šādu tautas atbalstu neguva. Sovetizācija notika ne tikai<br />
bez šīs autonomijas, bet arī noliedzot to, un šos vadītājus pēc Maskavas rīkojuma<br />
nosodīja un izolēja.<br />
Vairākās t.s. tautas demokrātijas valstīs pēdējos to pastāvēšanas gados bija novērojamas<br />
tendences pāriet no komunistiskā totalitārisma uz komunistisko autoritāro<br />
režīmu, 36 bet padomju republikās varmācīgo teroru nomainīja klusas, augsti integrētas<br />
vajāšanas un disciplīnas ieviešanas pasākumi, ko daži uzskata par attīstīto totalitārismu.<br />
37 PSRS (un arī Latvijas PSR) sovetizācijas “defensīvā modernizācija”, kas<br />
bija vērojama 60.–70. gados, jāuzskata par zināmu PSKP piekāpšanos sovetizācijas<br />
metodēs un pierādījumu, ka sovetizācija sociālisma nometnes visu tautu garīgās pretošanās<br />
dēļ cieta zaudējumus. Kopš 50. gadiem PSRS kopā ar visu sociālistisko nometni<br />
atpalika no Rietumiem un 80. gados nebija spējīga ielēkt jaunajās I un K tehnoloģijas<br />
pakāpēs. Marksistiski izsakoties, vecās ražošanas attiecības nonāca neatrisināmā<br />
konfliktā ar jaunajiem ražošanas spēkiem. 80. gadu vidū tās izrādījās nereformējamas<br />
un gāja bojā mierīgā antikomunistiskā revolūcijā – Latvijas sovetizācijas piecdesmit<br />
gadu vēsture pierādīja, ka sovetizācija nebija veicama ne ar boļševiku iedomātajām<br />
185
Change language