17.08.2013 Views

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

12 I nodal¸a. NEPIECIEˇ SAMĀS ZIŅAS NO ALGEBRAS UN ANALĪZES<br />

1.1. piezīme. Tā kā homomorfisma F vērtību apgabals iekl¸aujas homomorfisma f<br />

vērtību apgabala slēgumā, tad gadījumā, kad f ir grupas X homomorfisms grupas<br />

Y slēgtā (attiecībā pret Y topoloˇgiju) apakˇsgrupā Y , attēlojums F būs grupas<br />

R + homomorfisms grupā Y . Piemēram, ja homomorfisms f pieņem tikai reālas<br />

vērtības, tad F būs grupas R + homomorfisms grupā Y = R \ {0} = R ◦ ; ja pie tam<br />

visas homomorfisma f vērtības ir pozitīvas, tad F - grupas R + homomorfisms grupā<br />

R • ; ja visas homomorfisma f vērtības pēc modul¸a ir vienādas ar 1, tad F - grupas<br />

R + homomorfisms grupā S.<br />

1.3. Intervālu invariance attiecībā pret nepārtrauktām funkcijām<br />

g : R → R<br />

1.3. teorēma. Pieņemsim, ka g : R → R ir nepārtraukta funkcija. Tad ir spēkā ˇsādi<br />

apgalvojumi:<br />

1. ja J - intervāls, J ⊂ D (g), tad g (J) arī ir intervāls, pie tam, ja J - nogrieznis,<br />

tad g (J) arī ir nogrieznis;<br />

2. ja g - injektīva funkcija intervālā J, tad g - stingri monotona funkcija intervālā<br />

J, pie tam funkcija g intervāla J iekˇsējos punktus attēlo par intervāla g (J)<br />

iekˇsējiem punktiem.<br />

◮ Teorēmas pierādījumu skat. [7, 30.-31., 41.-42. lpp.].◭<br />

1.4. Riņk¸a līnijas un skaitl¸u taisnes homeomorfisms<br />

1.4. teorēma. Riņk¸a līnija, no kuras ir izmests kāds viens punkts, ir homeomorfa<br />

skaitl¸u taisnei.<br />

◮ Pierādīsim, ka tā saucamā stereogrāfiskā projekcija (precīzāk, tās plakanais variants)<br />

ir meklējamais homeomorfisms.<br />

Plaknē apskatīsim riņk¸a līniju S ar centru punktā O. Pieņemsim, ka B ir fiksēts riņk¸a<br />

līnijas S punkts, bet t - taisne, kura iet caur centru O un ir perpendikulāra taisnei OB.<br />

Attēlojumu, kas katram riņk¸a līnijas S punktam C, C = B, piekārto taiˇsņu t un BC<br />

krustpunktu D, sauc par stereogrāfisko projekciju ar centru punktā B. Punktu D<br />

sauc par punkta C stereogrāfisko projekciju no centra B.<br />

Atradīsim ˇsīs stereogrāfiskās projekcijas analītiskās formulas.<br />

Pieņemsim, ka plaknē ir dota Dekarta taisnleņk¸a koordinātu sistēma Oxy. Nezaudējot<br />

izklāsta vispārīgumu, var uzskatīt, ka S ir vienības riņk¸a līnija ar centru punktā O(0; 0),<br />

bet punkta B koordinātas ir (−1; 0). Tad taisne t sakritīs ar asi Oy (skat. ?? zīm.).<br />

Stereogrāfisko projekciju ar centru punktā B apzīmēsim ar f. Tad D = f(C) jebkuram<br />

riņk¸a līnijas S punktam C, C = B, t.i., t = f(x; y), kur t - punkta D koordināta uz taisnes<br />

Oy. Pieņemsim, ka CE||OD. Acīmredzot, trijstūri BEC un BOD ir līdzīgi. Tāpēc |OD|<br />

|EC| =<br />

|OB|<br />

|EB|<br />

. Tā kā |OB| = 1, |EB| = 1 + x un |EC| = |y|, tad |OD| = |y|<br />

1+x<br />

f tiek uzdots ar formulu t = f(x; y) = y<br />

1+x<br />

. Tātad attēlojums<br />

. Tā kā x = −1, tad funkcija f(x; y) = y<br />

1+x<br />

ir divu argumentu x un y nepārtraukta funkcija. Attēlojums f ir injektīvs, jo jebkura<br />

taisne, kura iet caur punktu B, krusto riņk¸a līniju S tikai vienā punktā. Attēlojums f ir

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!