PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
12 I nodal¸a. NEPIECIEˇ SAMĀS ZIŅAS NO ALGEBRAS UN ANALĪZES<br />
1.1. piezīme. Tā kā homomorfisma F vērtību apgabals iekl¸aujas homomorfisma f<br />
vērtību apgabala slēgumā, tad gadījumā, kad f ir grupas X homomorfisms grupas<br />
Y slēgtā (attiecībā pret Y topoloˇgiju) apakˇsgrupā Y , attēlojums F būs grupas<br />
R + homomorfisms grupā Y . Piemēram, ja homomorfisms f pieņem tikai reālas<br />
vērtības, tad F būs grupas R + homomorfisms grupā Y = R \ {0} = R ◦ ; ja pie tam<br />
visas homomorfisma f vērtības ir pozitīvas, tad F - grupas R + homomorfisms grupā<br />
R • ; ja visas homomorfisma f vērtības pēc modul¸a ir vienādas ar 1, tad F - grupas<br />
R + homomorfisms grupā S.<br />
1.3. Intervālu invariance attiecībā pret nepārtrauktām funkcijām<br />
g : R → R<br />
1.3. teorēma. Pieņemsim, ka g : R → R ir nepārtraukta funkcija. Tad ir spēkā ˇsādi<br />
apgalvojumi:<br />
1. ja J - intervāls, J ⊂ D (g), tad g (J) arī ir intervāls, pie tam, ja J - nogrieznis,<br />
tad g (J) arī ir nogrieznis;<br />
2. ja g - injektīva funkcija intervālā J, tad g - stingri monotona funkcija intervālā<br />
J, pie tam funkcija g intervāla J iekˇsējos punktus attēlo par intervāla g (J)<br />
iekˇsējiem punktiem.<br />
◮ Teorēmas pierādījumu skat. [7, 30.-31., 41.-42. lpp.].◭<br />
1.4. Riņk¸a līnijas un skaitl¸u taisnes homeomorfisms<br />
1.4. teorēma. Riņk¸a līnija, no kuras ir izmests kāds viens punkts, ir homeomorfa<br />
skaitl¸u taisnei.<br />
◮ Pierādīsim, ka tā saucamā stereogrāfiskā projekcija (precīzāk, tās plakanais variants)<br />
ir meklējamais homeomorfisms.<br />
Plaknē apskatīsim riņk¸a līniju S ar centru punktā O. Pieņemsim, ka B ir fiksēts riņk¸a<br />
līnijas S punkts, bet t - taisne, kura iet caur centru O un ir perpendikulāra taisnei OB.<br />
Attēlojumu, kas katram riņk¸a līnijas S punktam C, C = B, piekārto taiˇsņu t un BC<br />
krustpunktu D, sauc par stereogrāfisko projekciju ar centru punktā B. Punktu D<br />
sauc par punkta C stereogrāfisko projekciju no centra B.<br />
Atradīsim ˇsīs stereogrāfiskās projekcijas analītiskās formulas.<br />
Pieņemsim, ka plaknē ir dota Dekarta taisnleņk¸a koordinātu sistēma Oxy. Nezaudējot<br />
izklāsta vispārīgumu, var uzskatīt, ka S ir vienības riņk¸a līnija ar centru punktā O(0; 0),<br />
bet punkta B koordinātas ir (−1; 0). Tad taisne t sakritīs ar asi Oy (skat. ?? zīm.).<br />
Stereogrāfisko projekciju ar centru punktā B apzīmēsim ar f. Tad D = f(C) jebkuram<br />
riņk¸a līnijas S punktam C, C = B, t.i., t = f(x; y), kur t - punkta D koordināta uz taisnes<br />
Oy. Pieņemsim, ka CE||OD. Acīmredzot, trijstūri BEC un BOD ir līdzīgi. Tāpēc |OD|<br />
|EC| =<br />
|OB|<br />
|EB|<br />
. Tā kā |OB| = 1, |EB| = 1 + x un |EC| = |y|, tad |OD| = |y|<br />
1+x<br />
f tiek uzdots ar formulu t = f(x; y) = y<br />
1+x<br />
. Tātad attēlojums<br />
. Tā kā x = −1, tad funkcija f(x; y) = y<br />
1+x<br />
ir divu argumentu x un y nepārtraukta funkcija. Attēlojums f ir injektīvs, jo jebkura<br />
taisne, kura iet caur punktu B, krusto riņk¸a līniju S tikai vienā punktā. Attēlojums f ir