PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2.9. Uzdevumi 63<br />
12. Pie kādām parametra α vērtībām eksistē vismaz viena funkcija f : R → R, kura<br />
nav konstanta funkcija un kura apmierina funkcionālvienādojumu f(α(x + y)) =<br />
f(x) + f(y) jebkuriem x, y ∈ R?<br />
13. Pieņemsim, ka a un b ir atˇsk¸irīgi no skaitl¸a 1 daˇzādi pozitīvi skaitl¸i. Atrast visas<br />
funkcijas f : R → R, ka f(x + y) = a y f(x) + b x f(y) jebkuriem x, y ∈ R.<br />
14. Pieņemsim, ka a ir fiksēts reāls skaitlis. Atrast visas nepārtrauktas funkcijas f :<br />
R → R, ka f(1) = a un f(x + y) = f(x) + f(y) + xy jebkuriem x, y ∈ R.<br />
15. Atrast visas nepārtrauktas punktā x = 0 funkcijas f : R → R, ka f(x + y) =<br />
f(x) + f(y) + xy jebkuriem x, y ∈ R.<br />
16. Pieņemsim, ka a ir fiksēts reāls skaitlis. Atrast visas diferencējamas funkcijas f :<br />
R → R, ka f(1) = a un f(x + y) = f(x) + f(y) + xy jebkuriem x, y ∈ R.<br />
17. Pierādīt, ka eksponente f : R + → S, kurai ir spēkā f <br />
a = i (a - eksponentes<br />
4<br />
galvenais periods), nogriezni <br />
a 3a<br />
3a<br />
; bijektīvi attēlo par nogriezni 2 4<br />
4 ; a .<br />
18. Pierādīt, ka funkcija cosa x ir stingri dilstoˇsa nogrieznī [0; a],<br />
iepriekˇs pierādot ˇsādu<br />
2<br />
formulu:<br />
x1 + x2 x2 − x1<br />
cosa x1 − cosa x2 = −2 sina cosa .<br />
2 2<br />
Formulēt funkcijas arccosa x kā funkcijas cosa x, x ∈ 0; a<br />
<br />
, inversās funkcijas<br />
2<br />
definīciju. Kādu lomu ˇsajā definīcijā spēlē nogrieznis 0; a<br />
<br />
? Atrast funkcijas sina x<br />
2<br />
stingrās monotonitātes intervālus. Formulēt funkcijas arcsina x, kā funkcijas sina x<br />
saˇsaurinājuma kādā no ˇsiem intervāliem inversās funkcijas, definīciju. Pierādīt redukcijas<br />
formulas argumentiem x un x ± π, x un x ± 3π<br />
2 .<br />
19. Pierādīt, ka vienādojumam z n = z0 = cos x + i sin x ir tieˇsi n saknes, kuras pieder<br />
vienības riņk¸a līnijai un kuras iegūst, formulā<br />
z = cos<br />
x + 2kπ<br />
n<br />
+ i sin<br />
x + 2kπ<br />
n<br />
parametram k pieˇsk¸irot vērtības k = 0, 1, 2, . . . , n − 1.<br />
20. Pieņemsim, ka d ir taisns leņk¸is. Atrast leņk¸u d, 2d, 3d, . . . , nd daˇzādus mērus.<br />
Pierādīt, ka d<br />
√<br />
2 = A−1<br />
2 2 ± i √ <br />
2 un 2<br />
d<br />
√ <br />
3 1<br />
= A−1 + i , ja leņk¸us 3 2 2<br />
d d un 2 3 definē<br />
attiecīgi vienādojumi 2x = d un 3x = d. Atrast leņk¸u ± d d 4d , ± , ± daˇzādus mērus.<br />
2 3 3<br />
21. Pierādīt, ka attēlojums f : SO2 → S, ka<br />
<br />
cos t − sin t<br />
f<br />
= cos t + i sin t,<br />
sin t cos t<br />
ir grupu SO2 un S izomorfisms.<br />
22. Pārformulēt leņk¸u saskaitīˇsanas definīciju (skat. 2.14. definīciju), uzskatot, ka<br />
<br />
zc<br />
[〈a; b〉] + [〈c; d〉] = a; d .<br />
zb