PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
22 II nodal¸a. PAMATELEMENTĀRO <strong>FUNKCIJU</strong> AKSIOMĀTISKĀ <strong>TEORIJA</strong><br />
1) f(x + y) = f(x) · f(y) jebkuriem x, y ∈ R;<br />
2) f - nepārtraukta funkcija.<br />
2.4. definīcija. Par eksponentfunkciju ar bāzi a, kur a > 0, sauc patval¸īgu eksponentfunkciju,<br />
kurai piemīt papildīpaˇsība:<br />
3) f(1) = a.<br />
Eksponentfunkciju ar bāzi a apzīmē ar a x .<br />
Eksponentfunkcija ar bāzi a ir definēta visiem x∈R, tās vērtības pieder pozitīvo reālo<br />
skaitl¸u kopai. Eksponentfunkciju ar bāzi a < 0 neaplūkosim, jo, piemēram, (−2) 3 nav<br />
pozitīvs skaitlis, bet (−2) 1<br />
2 nav pat reāls skaitlis.<br />
2.2.2. Eksponentfunkcijas eksistence un vienīgums<br />
Atˇsk¸irībā no lineārās funkcijas, nav acīmredzams, vai eksistē kaut viena eksponentfunkcija<br />
a x , bet, ja eksistē, vai tā ir vienīgā. Lai rastu atbildes uz ˇsiem jautājumiem,<br />
atcerēsimies labi zināmās pozitīva skaitl¸a a racionālas pakāpes īpaˇsības:<br />
1) a r > 0, kur r∈Q;<br />
2) a r1+r2 = a r1 a r2 , kur r1, r2 ∈ Q,<br />
no kurām seko, ka funkcija f(r) = a r , r∈Q, ir grupas R + apakˇsgrupas Q + homomorfisms<br />
grupā R • . Nākamajā teorēmā tiek pierādīts, ka ˇsāda veida funkcijas apraksta visus grupas<br />
Q + homomorfismus grupā R • .<br />
2.2. teorēma. Pieņemsim, ka kopā Q definētai funkcijai f0 piemīt ˇsāda īpaˇsība:<br />
1 ′ ) f0(r1 + r2) = f0(r1) · f0(r2) jebkuriem r1, r2∈Q.<br />
Ja vismaz vienam r0∈Q ir spēkā f0(r0) = 0, tad f0(r) = a r jebkuram r∈Q, kur<br />
a = f0(1) > 0.<br />
◮ No vienas puses, saskaņā ar 1 ′ ) atrodam, ka jebkuram r∈Q ir spēkā<br />
<br />
r r<br />
<br />
r<br />
<br />
r<br />
<br />
f0(r) = f0 + = f0 · f0 = f<br />
2 2 2 2<br />
2 <br />
r<br />
<br />
0 ≥ 0,<br />
2<br />
tāpēc f0(r0) > 0. No otras puses, tā kā f0(r0) = f0(r) · f0(r0 − r) jebkuram r∈Q, tad<br />
f0(r) = 0 jebkuram r∈Q. Tātad f0(r) > 0 jebkuram r∈Q. Ņemot vērā, ka funkcijai f0<br />
izpildās 1 ′ ), secinām, ka f0 ir grupas Q + homomorfisms grupā R • .<br />
Saskaņā ar homomorfismu vispārīgām īpaˇsībām (skat. I nodal¸as 1.1. apakˇsparagrāfu)<br />
iegūstam:<br />
f0(0) = 1, (2.5)<br />
f0(−r) = [f0(r)] −1 = 1<br />
(r ∈ Q).<br />
f0(r)<br />
(2.6)<br />
Atzīmēsim, ka jebkuriem r∈Q un m∈Z ir spēkā<br />
Tieˇsam, ja m=n∈N, tad vienādību<br />
f0(mr) = (f0(r)) m . (2.7)<br />
f0(nr) = (f0(r)) n<br />
(2.8)<br />
nav grūti pierādīt ar matemātiskās indukcijas principu, izmantojot nosacījumu 1 ′ ); ja<br />
m = 0, tad saskaņā ar (2.5) atrodam<br />
f0(0 · r) = f0(0) = 1 = (f0(r)) 0 ;