17.08.2013 Views

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

22 II nodal¸a. PAMATELEMENTĀRO <strong>FUNKCIJU</strong> AKSIOMĀTISKĀ <strong>TEORIJA</strong><br />

1) f(x + y) = f(x) · f(y) jebkuriem x, y ∈ R;<br />

2) f - nepārtraukta funkcija.<br />

2.4. definīcija. Par eksponentfunkciju ar bāzi a, kur a > 0, sauc patval¸īgu eksponentfunkciju,<br />

kurai piemīt papildīpaˇsība:<br />

3) f(1) = a.<br />

Eksponentfunkciju ar bāzi a apzīmē ar a x .<br />

Eksponentfunkcija ar bāzi a ir definēta visiem x∈R, tās vērtības pieder pozitīvo reālo<br />

skaitl¸u kopai. Eksponentfunkciju ar bāzi a < 0 neaplūkosim, jo, piemēram, (−2) 3 nav<br />

pozitīvs skaitlis, bet (−2) 1<br />

2 nav pat reāls skaitlis.<br />

2.2.2. Eksponentfunkcijas eksistence un vienīgums<br />

Atˇsk¸irībā no lineārās funkcijas, nav acīmredzams, vai eksistē kaut viena eksponentfunkcija<br />

a x , bet, ja eksistē, vai tā ir vienīgā. Lai rastu atbildes uz ˇsiem jautājumiem,<br />

atcerēsimies labi zināmās pozitīva skaitl¸a a racionālas pakāpes īpaˇsības:<br />

1) a r > 0, kur r∈Q;<br />

2) a r1+r2 = a r1 a r2 , kur r1, r2 ∈ Q,<br />

no kurām seko, ka funkcija f(r) = a r , r∈Q, ir grupas R + apakˇsgrupas Q + homomorfisms<br />

grupā R • . Nākamajā teorēmā tiek pierādīts, ka ˇsāda veida funkcijas apraksta visus grupas<br />

Q + homomorfismus grupā R • .<br />

2.2. teorēma. Pieņemsim, ka kopā Q definētai funkcijai f0 piemīt ˇsāda īpaˇsība:<br />

1 ′ ) f0(r1 + r2) = f0(r1) · f0(r2) jebkuriem r1, r2∈Q.<br />

Ja vismaz vienam r0∈Q ir spēkā f0(r0) = 0, tad f0(r) = a r jebkuram r∈Q, kur<br />

a = f0(1) > 0.<br />

◮ No vienas puses, saskaņā ar 1 ′ ) atrodam, ka jebkuram r∈Q ir spēkā<br />

<br />

r r<br />

<br />

r<br />

<br />

r<br />

<br />

f0(r) = f0 + = f0 · f0 = f<br />

2 2 2 2<br />

2 <br />

r<br />

<br />

0 ≥ 0,<br />

2<br />

tāpēc f0(r0) > 0. No otras puses, tā kā f0(r0) = f0(r) · f0(r0 − r) jebkuram r∈Q, tad<br />

f0(r) = 0 jebkuram r∈Q. Tātad f0(r) > 0 jebkuram r∈Q. Ņemot vērā, ka funkcijai f0<br />

izpildās 1 ′ ), secinām, ka f0 ir grupas Q + homomorfisms grupā R • .<br />

Saskaņā ar homomorfismu vispārīgām īpaˇsībām (skat. I nodal¸as 1.1. apakˇsparagrāfu)<br />

iegūstam:<br />

f0(0) = 1, (2.5)<br />

f0(−r) = [f0(r)] −1 = 1<br />

(r ∈ Q).<br />

f0(r)<br />

(2.6)<br />

Atzīmēsim, ka jebkuriem r∈Q un m∈Z ir spēkā<br />

Tieˇsam, ja m=n∈N, tad vienādību<br />

f0(mr) = (f0(r)) m . (2.7)<br />

f0(nr) = (f0(r)) n<br />

(2.8)<br />

nav grūti pierādīt ar matemātiskās indukcijas principu, izmantojot nosacījumu 1 ′ ); ja<br />

m = 0, tad saskaņā ar (2.5) atrodam<br />

f0(0 · r) = f0(0) = 1 = (f0(r)) 0 ;

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!