PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
18 II nodal¸a. PAMATELEMENTĀRO <strong>FUNKCIJU</strong> AKSIOMĀTISKĀ <strong>TEORIJA</strong><br />
◮ Tā kā x + (−x) = 0, tad, ņemot vērā 1 0 un 4 0 īpaˇsību, atrodam: f(x) + f(−x) =<br />
f(x + (−x)) = f(0) = 0, no kurienes seko, ka f(−x) = −f(x).◭<br />
Nākamā īpaˇsība ir interesanta ar to, ka tā ir saistīta ar reizināˇsanu (laukā R), kura<br />
netiek izmantota 2.1. un 2.2. definīcijā.<br />
6 0 f(λx) = λf(x) jebkuriem λ, x ∈ R.<br />
◮ Fiksēsim x ∈ R.<br />
a) Ja λ = n ∈ N, tad vienādību f(λx) = λf(x) pierāda ar matemātiskās indukcijas<br />
principa palīdzību.<br />
Indukcijas bāze. Ja n = 1, tad vienādība ir patiesa, jo f(1 · x) = f(x) = 1 · f(x).<br />
Induktīvā pāreja. Pieņemsim, ka vienādība ir patiesa parametram n = p ∈ N, t.i.,<br />
f(px) = pf(x) (- induktīvais pieņēmums). Pierādīsim, ka vienādība ir patiesa parametram<br />
n = p + 1. Tieˇsām, tā kā (p + 1)x = px + x, tad, ņemot vērā 1 0 īpaˇsību, atrodam:<br />
f((p + 1)x) = f(px + x) = f(px) + f(x) = pf(x) + f(x) = (p + 1)f(x).<br />
Indukcijas secinājums. Tātad vienādība ir patiesa jebkuram n ∈ N.<br />
b) Ja λ = −n, kur n ∈ N, tad, ņemot vērā 5 0 īpaˇsību un 6 0 īpaˇsības a) punktu,<br />
atrodam:<br />
f(λx) = f(−nx) = −f(nx) = −nf(x) = λf(x).<br />
c) Ja λ = m ∈ Z, tad vienādības patiesums seko no 40 īpaˇsības (ja λ = 0), 60 īpaˇsības<br />
a) punkta (ja λ ∈ N) un 60 īpaˇsības b) punkta (ja λ = −n, kur n ∈ N).<br />
d) Apskatīsim gadījumu, kad λ = r ∈ Q. Pieņemsim, ka r = m,<br />
kur m ∈ Z un n ∈ N.<br />
n<br />
Atzīmēsim, ka, ja m = 1, tad, ņemot vērā 60 īpaˇsības a) punktu, iegūsim, ka jebkuram<br />
n ∈ N ir spēkā<br />
<br />
f(x) = f n 1<br />
n x<br />
<br />
1<br />
= nf<br />
n x<br />
<br />
1<br />
jeb f<br />
n x<br />
<br />
= 1<br />
n f(x).<br />
Tāpēc, ņemot vērā 60 īpaˇsības c) punktu, iegūsim:<br />
<br />
m<br />
f(rx) = f<br />
n r<br />
<br />
1<br />
= f m<br />
n x<br />
<br />
1<br />
= mf<br />
n x<br />
<br />
= m 1<br />
f (x) = r f (x) , m ∈ Z.<br />
n<br />
e) Apskatīsim gadījumu, kad λ ∈ I = R \ Q. Pieņemsim, ka (rn) ir racionālu skaitl¸u<br />
virkne, kas konverˇgē uz skaitli λ. Atrodam:<br />
<br />
f(λx) = f<br />
lim<br />
n→∞ rn<br />
<br />
<br />
x = f lim<br />
n→∞ rnx<br />
<br />
= lim f(rnx) =<br />
n→∞<br />
= lim<br />
n→∞ rnf(x) =<br />
Tātad vienādība f(λx) = λf(x) ir spēkā jebkuriem λ, x ∈ R.◭<br />
<br />
lim<br />
n→∞ rn<br />
<br />
f(x) = λf(x).<br />
2.1. piezīme. Ievērosim, ka 6 0 īpaˇsības pierādījumā funkcijas f nepārtrauktība tika<br />
izmantota tikai vienādību k¸ēdītes (skat. ˇsīs īpaˇsības e) punktu) treˇsajā vienādībā,<br />
tāpēc īpaˇsība:<br />
6 ′ 0 f(λx) = λf(x) jebkuriem λ ∈ Q un x ∈ R,<br />
ir 2.1. definīcijas 1 0 nosacījuma sekas.