17.08.2013 Views

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

PAMATELEMENT¯ARO FUNKCIJU AKSIOM¯ATISK¯A TEORIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

18 II nodal¸a. PAMATELEMENTĀRO <strong>FUNKCIJU</strong> AKSIOMĀTISKĀ <strong>TEORIJA</strong><br />

◮ Tā kā x + (−x) = 0, tad, ņemot vērā 1 0 un 4 0 īpaˇsību, atrodam: f(x) + f(−x) =<br />

f(x + (−x)) = f(0) = 0, no kurienes seko, ka f(−x) = −f(x).◭<br />

Nākamā īpaˇsība ir interesanta ar to, ka tā ir saistīta ar reizināˇsanu (laukā R), kura<br />

netiek izmantota 2.1. un 2.2. definīcijā.<br />

6 0 f(λx) = λf(x) jebkuriem λ, x ∈ R.<br />

◮ Fiksēsim x ∈ R.<br />

a) Ja λ = n ∈ N, tad vienādību f(λx) = λf(x) pierāda ar matemātiskās indukcijas<br />

principa palīdzību.<br />

Indukcijas bāze. Ja n = 1, tad vienādība ir patiesa, jo f(1 · x) = f(x) = 1 · f(x).<br />

Induktīvā pāreja. Pieņemsim, ka vienādība ir patiesa parametram n = p ∈ N, t.i.,<br />

f(px) = pf(x) (- induktīvais pieņēmums). Pierādīsim, ka vienādība ir patiesa parametram<br />

n = p + 1. Tieˇsām, tā kā (p + 1)x = px + x, tad, ņemot vērā 1 0 īpaˇsību, atrodam:<br />

f((p + 1)x) = f(px + x) = f(px) + f(x) = pf(x) + f(x) = (p + 1)f(x).<br />

Indukcijas secinājums. Tātad vienādība ir patiesa jebkuram n ∈ N.<br />

b) Ja λ = −n, kur n ∈ N, tad, ņemot vērā 5 0 īpaˇsību un 6 0 īpaˇsības a) punktu,<br />

atrodam:<br />

f(λx) = f(−nx) = −f(nx) = −nf(x) = λf(x).<br />

c) Ja λ = m ∈ Z, tad vienādības patiesums seko no 40 īpaˇsības (ja λ = 0), 60 īpaˇsības<br />

a) punkta (ja λ ∈ N) un 60 īpaˇsības b) punkta (ja λ = −n, kur n ∈ N).<br />

d) Apskatīsim gadījumu, kad λ = r ∈ Q. Pieņemsim, ka r = m,<br />

kur m ∈ Z un n ∈ N.<br />

n<br />

Atzīmēsim, ka, ja m = 1, tad, ņemot vērā 60 īpaˇsības a) punktu, iegūsim, ka jebkuram<br />

n ∈ N ir spēkā<br />

<br />

f(x) = f n 1<br />

n x<br />

<br />

1<br />

= nf<br />

n x<br />

<br />

1<br />

jeb f<br />

n x<br />

<br />

= 1<br />

n f(x).<br />

Tāpēc, ņemot vērā 60 īpaˇsības c) punktu, iegūsim:<br />

<br />

m<br />

f(rx) = f<br />

n r<br />

<br />

1<br />

= f m<br />

n x<br />

<br />

1<br />

= mf<br />

n x<br />

<br />

= m 1<br />

f (x) = r f (x) , m ∈ Z.<br />

n<br />

e) Apskatīsim gadījumu, kad λ ∈ I = R \ Q. Pieņemsim, ka (rn) ir racionālu skaitl¸u<br />

virkne, kas konverˇgē uz skaitli λ. Atrodam:<br />

<br />

f(λx) = f<br />

lim<br />

n→∞ rn<br />

<br />

<br />

x = f lim<br />

n→∞ rnx<br />

<br />

= lim f(rnx) =<br />

n→∞<br />

= lim<br />

n→∞ rnf(x) =<br />

Tātad vienādība f(λx) = λf(x) ir spēkā jebkuriem λ, x ∈ R.◭<br />

<br />

lim<br />

n→∞ rn<br />

<br />

f(x) = λf(x).<br />

2.1. piezīme. Ievērosim, ka 6 0 īpaˇsības pierādījumā funkcijas f nepārtrauktība tika<br />

izmantota tikai vienādību k¸ēdītes (skat. ˇsīs īpaˇsības e) punktu) treˇsajā vienādībā,<br />

tāpēc īpaˇsība:<br />

6 ′ 0 f(λx) = λf(x) jebkuriem λ ∈ Q un x ∈ R,<br />

ir 2.1. definīcijas 1 0 nosacījuma sekas.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!