Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

Slīteres nacionālais parks atrodas Ziemeļkurzemē Kolkas un Dundagas
novados. Tas izveidots 2000. gadā un iekļauts Eiropas īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju tīklā Natura 2000.
Slīteres nacionālā parka platība ir 26 490 ha, no tiem 16 360 ha sauszemes
un 10 130 ha jūras akvatorija. Ģeoloģiski vecākā daļa ir Baltijas ledus ezera
senkrasta krauja – Slīteres Zilie kalni, ko sedz veci platlapju meži ar lielu bioloģisko
daudzveidību. Šeit 1923. gadā dibināts Slīteres nacionālā parka pirmsākums
– Slīteres dabas piemineklis 1100 ha platībā. Šajā meža masīvā saimnieciskā
darbība nenotiek jau vairāk nekā 90 gadus. Paralēli Baltijas jūrai un
Rīgas līcim redzamas vaļņveida kāpas, kas veidojušās sešu gadu tūkstošu gaitā
– kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām. Starp Kolku
un Bažu purvu paralēli jūrai mijas 150–180 kangari un vigas. Mūsdienās
nekur pasaulē tik lielā platībā nav atrodams šāda veida komplekss. Nacionālā
parka lielākais purvs ir Bažu purvs 1880 ha platībā. Nacionālā parka neatņemama
sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšainu liedagu un kāpām, sausieņu
pļavām, sausiem kāpu priežu mežiem, kā arī piekrastes akvatoriju. Jaunākie
ģeomorfoloģiskie veidojumi – kāpas jūras krastā – nelielās apdzīvotības un
kādreiz ierobežotās pieejamības dēļ samērā labi saglabājušies.
Slīteres nacionālā parka bagātība ir arī piekrastes ciemi: Sīkrags, Mazirbe,
Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide un Kolka, kuros joprojām saglabājusies lībiešu
zvejniekciemiem raksturīgā ainava.
Nacionālais parks atrodas uz putnu migrācijas ceļa. Pavasarī te vērojama
grandioza migrējošo putnu pārlidošana.
Vairāk var lasīt:
www.daba.gov.lv un www.slitere.lv
102