Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

Alvīne un Ernests pēc kāzām. 1931. gads. No NMV fotoarhīva.
Alvīne Mūrniece:
– Nu ja, es tik teic tā, ka man ir labums
tas, ka es grib ogas iet, sēnes, es
jau meža tūlit iekša, nav tā, ka tāl
dzīvo. Nu, redz, brauc no tāliens, ka
tik var dabut sēns un ogs, bet man
tak ir pie durem, jūs redz. Līdz es tiek
āra, ka tik tiek meža iekša, tūlit var
kaut ko lasit jau. Un ka bērn bij maz,
ta nebij laiks iet lasit, paties man nebij
laiks iet lasit. Darbs un bērn, ta
jau nebij laiks iet lasit. Bet tagad
man ir laiks, nu es var iet lasit. Un ka
es tiek meža, ta man vislabāk. Tad
man ir veselib labāk.
– Cik māju nu palicis Lūžņā?
– Nu, Ernests, mans vīrs, rakst to Lūž
ciem vēstur. 1939. gada te bij 37 mājs,
un visur dzīvoj cilēk. Cik ta tagad ir?
Trīs mājs, un katra pa dīv večuk.
– Kuras bija tās lielākās dzimtas,
kam visvairāk pēcnācēju?
– Nu, mūs ciema visvairak, man liekas,
vīr vecākem – 13. Deviņ un astoņ – tā
jau te ir bijuš pa to ciem. Deviņ un astoņ,
un varbūt 10 ar kādam. Mūs kaimiņ
Laimai tāpat bij 10 bērn. Bet tā 13,
tik daudz gan nav bijs nevienam.
– Kādi šeit apkārtējo vietu nosaukumi?
– Ansnīt 20 kangars 21 un Lāčmēž pļāvs.
Tad Dižpor kangars un pļāvs. Pār
Dižpor pļavam Dižpor liekn, kur aug
bērziņ, alkšņ, krūkļ. Puterspor kangars,
tam pār, tad nāk Puters pors.
20 Nīt (lībiešu val.) – pļava.
21 Kangar (lībiešu val.) – pakalns, kāpa.
60