Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

Emīlija Rulle (otrajā rindā 3. no kreisās) starp dziedātājiem Lībiešu savienības svētkos. Pirmajā
rindā no kreisās Alfrēds Dembergs, Grizelde Bertholde, Paulīne Zēberga, Didriķis Volganskis,
Mazirbē, 1934. No NMV fotoarhīva.
Un, ka atklāj to lībieš tauts nam, tad
bij Mazirbs kors un mūs kors, un ari
igauņ bij. Un ta viss tur dziedaj, un
tad bij Jāņ, man liekas. Dikt līgoj toreiz,
un dikt smuk bij tie svētk.
Miķeļtorni es skola gāj, pamatskola,
tur bij Ķierps tas skolotajs. Šie ciem
bij Ancciempadomei klāt: Lielirb,
Lūžņ un Miķeļtorns, tie lībeš ciem.
Tad nāc Jaunciems, Sīkrags – tie bij
tur Talsiem, uz to puss. Un tur bij
Mazirbe skol, un no Sīkrag vairāk
gāj uz Mazirb. Un mēs no Lielirbs uz
Miķeļtorn gāj. Lūžniek un lielirbniek
– mēs viss Miķeļtorni gāj skola.
Un Miķeļtorni bij baznic, es jau teic,
tad mēs tur gāj dziedat. Tur bij krogs
Miķeļtorni. Tad jau vairs krogs nebij,
bet man mamm teic, ka pēc baznics
viss kroga. Tur tie vīrieš gāj iedzert
aliņ un kaut ko, un meitas ar
viss iekša kroga, atpūšas. Un tad
nāk akal no krog āra, ta iet pa jūrmal
uz mājam. Mana laika tā vairs
mēs negāj. Ar basam kājam gan gāj
pa jūrmal un kurps paņēm līdz.
Kurps jau nevarej plēst tik daudz.
Bet ātrak jau viņ būt gājuš ar pastalam
un kurps līdz, un lakat ar līdz
jaun, ko likt baznica galva.
– Vai lībiešu valodu arī mācījāties?
– Lepst brauc noteiktas dienas āra,
un viš mums pasniedz stunds.
Tas Lepsts bij lielirbnieks. Mēs gāj pie
viņ skola. Mēs jau vairs negāj pamatskola,
ka gāj vel pie Lepst ņemt
stunds – lībieš un igauņ valoda viš
mums dēv stunds, mācij. Es vēl atmin
17