Katram kaut kāda lietiņa bij kā piemiņa. Kā tagad ar fotogrāfijām, ar mākslas bildēm, ar gleznām, tā toreiz ar. Katram sava bilde – manai mātei ir šī bilde „Kur mājo mīlībe, tur Dieva svētība”. Tēvam otrā pusē „Kungs, paliec pie mums, jo vakars jau metas”. Redz, tā viņi saglabājuši savu mantu. Bet te ir uzraksts – „Līvu zeme, tava valoda un gars nav zuduši, bet dzīvo vēl”. Tāds bij katrās līvu mājās, tikai katrā mājā druscītiņ savādāks. Šinīs mājās līvu gars vienmēr ir dzīvojis, jo te es savus senčus zinu trīspadsmit paaudzes, kas nāk aizmugurē, viens aiz otra. Visos mūsos ir bijis līvu gars. Tad vēl līvu karogs nedrīkstēja būt, jo pat Latvijas karogs nedrīkstēja būt, bet mājā turēja līvu krāsas – zils, balts un zaļš. Un tās līvu krāsas, tās nevienam krievam nekrita acīs, kad viņš ienāca. – Jā, līvu gars... Oskars Loritss jeb Valdapē savulaik uzrakstīja par to dzejoli. – Jā, jā. Nolasi tu, man tādas švakas brilles. – Līvu zeme dārga man – manās lūpās atkal skan! Pat, ja griežas vētra traka, manās lūpās atkal skan un es atkārtoju atkal: līvu zeme dārga man, līvu zeme dārga man! Līvu zeme, dzīvs tavs gars, manu dvēseli tas skar! Tas ir ierakstīts pat zvaigznēs – līvu gars, kas dvēsli skar, un to nevar kapā aiznest, – līvu zeme, dzīvs tavs gars, līvu zeme, dzīvs tavs gars! Līvu zeme pastāvēs, kaut gan pazudīsim mēs! Nevar aiziet gars tā bojā, kaut gan pazudīsim mēs, un es vēlreiz atkārtoju: līvu zeme pastāvēs, līvu zeme pastāvēs! (Atdzejojis Uldis Krasts. Dziesmā komponējis Mārtiņš Brauns.) 88
Paulīne Kļaviņa sava pagalma vidū pie 30. gados iestādītā ozola. Foto: Vaira Strautniece, 1989. 89
- Page 5 and 6:
Māra Zirnīte Lībieši Ziemeļkur
- Page 7:
Māra Zirnīte Lībieši Ziemeļkur
- Page 10 and 11:
Pēdējā lībiešu mājvieta Zieme
- Page 12 and 13:
iemācījusies no vecākiem bērnī
- Page 14 and 15:
Tuvākā apkārtne, ikdienas gaitas
- Page 16 and 17:
nekā puse prata lībiešu valodu.
- Page 19 and 20:
Foto no Valdas M. Šuvcānes arhīv
- Page 21 and 22:
Emīlija Rulle (otrajā rindā 3. n
- Page 23 and 24:
Tik smuk bij. Sāmsala dikt patik d
- Page 25 and 26:
sits jau. Tagad ar vel ir. Dikt str
- Page 27 and 28:
Mazbānītis uz tilta pār Irbes up
- Page 29 and 30:
Emīlija Rulle (stāv) ar draudzen
- Page 31 and 32:
jo pa šķirbām nāca vēji, pieku
- Page 33:
Emīlija Rulle ar vīru un Alvīne
- Page 36 and 37:
Oskars Cerbahs ar sievu Minnu, meit
- Page 38 and 39:
salik šķūni. Visur kurejas uguns
- Page 40 and 41:
uzreiz paskatas apakaļ: „Kverke
- Page 42 and 43: Es bij dikt priecig, ka ar man kād
- Page 44 and 45: Hilda Grīva muzicē. Lībiešu etn
- Page 46 and 47: Sīkraga stacija. Foto no Baibas Š
- Page 48 and 49: Gotlandē lībiešu bēgļu ģimene
- Page 51 and 52: Kārlis Dišlers. Foto: Irēne Junk
- Page 53 and 54: Steķi ved jūrā. Foto: Vaira Stra
- Page 55 and 56: Mols vēl atgādina par sevi. Foto:
- Page 57 and 58: Mols 1990. gadā. No NMV fotoarhīv
- Page 59 and 60: Zvejnieki pie mola. 90. gadi. Foto:
- Page 61: Kārlis Dišlers. Foto: Irēne Junk
- Page 64 and 65: Alvīne un Ernests pēc kāzām. 19
- Page 66 and 67: Vecaistēvs Pēteris un vecāmāte
- Page 68 and 69: Mājas solis. Foto: Vaira Strautnie
- Page 70 and 71: Šķūnis, kura tagad vairs nav Kr
- Page 72 and 73: Alvīne ar meitiņu sagaida mežkun
- Page 74 and 75: dzelzceļ, kad es bij jaun. Mēs vi
- Page 76 and 77: - Par Beltu Jāni pastāstiet, viņ
- Page 79 and 80: Paulīne Kļaviņa. Foto: Vaira Str
- Page 81 and 82: Paulīne izrāda 1912. gadā dāvin
- Page 83 and 84: Dīvans, tas ir Latvijas laikā pir
- Page 85 and 86: Igauņu profesors Eduards Vēri (19
- Page 87 and 88: Katrai zivij ir paredzēti savi ā
- Page 89 and 90: Paulīne un Oskars Stalts lībiešu
- Page 91: Paulīne Kļaviņa (centrā) un Lat
- Page 96 and 97: Livonians in Northern Kurzeme This
- Page 98 and 99: tell of the people, lives, customs,
- Page 100 and 101: Page 26 · Emīlija’s wedding wit
- Page 102 and 103: the sea. Photo by Vaira Strautniece
- Page 104 and 105: Nacionālā mutvārdu vēsture jeb
- Page 106 and 107: Slīteres nacionālais parks atroda
- Page 108 and 109: altijas zaļājosta eiropas zaļāj
- Page 110 and 111: Baltic Sea coast. At the same time,
- Page 112: Māra Zirnīte Lībieši Ziemeļkur
Change language