Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Es bij dikt priecig, ka ar man kāds<br />
danco. Tas man vēl palics atmiņa.<br />
Tad vēl elektrīb nebij, es atmin,<br />
lamps deg.<br />
– Petrolejas lampas?<br />
I. C.: Jā.<br />
E. Ž.: Man mamm jau te atnāc no<br />
Igaunij. Igaunija bij tāda Sērensena<br />
firm, šausmig liel fabrik. Un mamm<br />
tur izmācijas par saimniec, kas tās<br />
zāls prot sataisit, kā tur jasāla un cik<br />
daudz jaliek. Un tad Sērensenam te<br />
katra ciema bij filiāl. Tapēc katra ciema<br />
vien igauniet bij palikus – Saunaga<br />
ir Jūrmal Marij, Mazirbe Tom saimniec<br />
un Sīkraga man mamm palikus<br />
un Jaunup Marij, ari igauniet. Mamm<br />
nu laikam jau iemīlejas iekš Cerbah<br />
Oskar. Bet teikus, ka viņ tapēc gribejus<br />
te palikt, ka sievietem te vieglāk<br />
dzīvošan kā Igaunija. Tur japļauj i<br />
siens sievam un jaiet jūra vadi vilkt.<br />
– Un te tā nebija?<br />
E. Ž.: Te tā nebij, te jau sievieš neiet<br />
jūra un sien ar nepļauj, tas ir vīr<br />
darbs. Un tā viņ tad te nu apprecejas.<br />
– Līdz kuram laikam tā igauņu firma<br />
pastāvēja? Pēc Pirmā kara vairs<br />
nebija?<br />
E. Ž.: Man liekas, kad karš sākas, ka<br />
tad jau viss beidzas, un tad jau viss<br />
ciems tik aizsūtits prom. Mēs aizbrauc<br />
uz Igaunij. Man bij trīs gadiņ<br />
jeb četr, kad brauc prom, kad dzin āra.<br />
Tā ka mamm bij igauniet, ta viņ brauc<br />
uz sav dzimten. Viss Sīkrag ciems<br />
brauc prom, uz Igaunij daudz brauc.<br />
– Kurā vietā jūs tur dzīvojāt?<br />
E. Ž.: Tad mēs dzīvoj mamms dzimtene,<br />
Virve ciemā, Ziemeļigaunija.<br />
Paps bij kara. Kad karš beidzas, tad<br />
paps brauc pakaļ un tad ar kuģ mūs<br />
ved no Tallins uz Liepaj. Pusceļa ļot<br />
jauks laiks bij, tā, ka jūrs diben varej<br />
redzet, kad brauc mājas. Es jau neatceras<br />
to, man tik stāstij.<br />
Tad brauc, un rēn jūr, ka var diben<br />
redzet. Un viss priecig, ka nu tiek uz<br />
mājam, spēle mūzik, un jaunie danco.<br />
Uzreiz kuģs apstājas un pa skaļrun<br />
paziņo: „Neuztraucieties, esam iebraukuši<br />
mīnu laukā! Izzvejosim<br />
mīnas un tad turpināsim ceļu.” Ja<br />
būt bijs tāds pļundurs, vējains laiks,<br />
nebūt diben redzejuš, tad jau bij sen<br />
aizgājuš jūrs dibena. Kad pēc tam<br />
turpinaj ceļ uz Liepaj, ta neviens<br />
vairs ne spēlej, ne dancoj. Liepaja<br />
izkāp mala un tad, es nezin, vai ar<br />
vilcieniem vai kā uz Ventspil, un tik<br />
uz to izpostito Sīkrag apakaļ. Te mājs<br />
bij izpostits, viss bij jasāk no jaun, no<br />
gal. Viss lop bij aizvest.<br />
– Un tēvs gāja jūrā?<br />
E. Ž.: Jā, tēvs gāj jūra. Ziem, tad gāja<br />
akal mežs cirst un veda malk āra, nu<br />
kaut kā bij jaiztiek. Kād lopiņ tad<br />
dabuj pēc kar, kad atnāc apakaļ.<br />
– Vai jūsu ģimenē uzskatīja, ka vajag<br />
izglītību?<br />
E. Ž.: Jā, ka vajag!<br />
I. C.: Noteikti vajag. Mamm teica:<br />
jaiet skola, vismaz janobeidz sešs<br />
klass. Un, ja tikai varet, skolot mūs<br />
tālak. Bet nevarej. Es atnāc uz Ventspil,<br />
uz vidsskol, nenobeidz. Mamm<br />
38
Change language