Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

Paulīnes māte Katrīna Zēberga, dzimusi
Bertholde (1977–1964). No NMV fotoarhīva.
mātei brālēns. Viņš strādāja Liepājā
un savu atvaļinājumu pavadīja Žonaku
mājās. Māte ir gludinājusi viņa
kreklus, un tad par to kreklu gludināšanu
atsūta šito. Viņš tanī vēstulē
raksta tā: „Ja tu nu esi nodomājusi
pie to Zēbergu iet pa sievu, ta ej vien
droši.” Tas jau ir bijis kā čumidāns, kā
tagadējie diplomāti. Pīts no dabīgā
materiāla. Un te ir viņas brūtes sega.
– Viņa pati to auda?
– Pate. Tanī laikā visas tās brūtes segas
ir bijušas rozā krāsā, jo tai no
kaimiņmājas ar ir rozā. Visām līgavām
brūtes gultām katram gadam
sava krāsa un sava mode.
– Kā pēc viena parauga?
– Jā, viena. Musturs ir gan dažāds.
Te tagad ir tie divi skapi, viens ir,
Kapteinis Andrejs Bertholds (1863–1938), kurš
atsūtīja no Amerikas saviem vecākiem kapa
pieminekli ar uzrakstu lībiešu un angļu valodā.
kas te tuvāk, tas i tēvam, un tas tālāk,
tas i mātei.
– Viņi katrs ienāca ar savu pūru?
– Ar savu pūru. Dvielim, kas pakārts
uz to mātes skap, ir uzraksts virsū
„K.B.” – Katrīna Betholde, bet tur ir
„K.Z.” – Katrīna Zēberga. Tātad tas
pirmais mātei ir pūrā, bet to otro viņa
šuvusi tad, kad bijusi jau precējusies.
– Tur ir vēl savādāki krēsli, tādi
smalkāk taisīti.
– Tie divi ir manai mātei no Rīgas atvesti,
tā ir Rīgas Pētera kāzu dāvana.
1902. gadā manai mātei ir kāzas, un
tas Rīgas Pēteris, pianista Artūra
Ozoliņa vecvectēvs, dāvājis tos krēslus,
kas ir vienādi ar to galdu. Tas i
komplekts. Tas galds ir ar astoņiem
stūriem.
78