Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

nekā puse prata lībiešu valodu. Pastāvīgu lībiešu klātbūtni raksturo
arī Alvīnes minētie vietvārdi, mikronīmi, kuri var dzīvot tikmēr, kamēr
ir kāds, kas tos lieto.
Alvīnei ir stāstītājas dāvanas, viņa prot iejusties notikumos un gandrīz
redzami izstāstīt citu cilvēku piedzīvoto – par to, kā 1933. gadā noslīka
kaimiņš Jānis Švanenbergs un kā pašā kara sākumā no krievu lidmašīnas
sašāva zvejniekus jūrā.
Alvīnes vīrs Ernests uzrakstījis atmiņas par Lūžņas ciema zudušajām
mājvietām 10 . Mūrnieku Krūmkalni ir vienīgā sēta, kas piedzīvoja
21. gadsimtu. Pēc vairāku īpašnieku maiņas tagad tā pieder mācītājam
Jurim Rubenim, kurš Krūmkalnos izveidojis Elijas namu kristīgai
meditācijai 11 .
Saruna ar Paulīni Kļaviņu risinās viņas muzejmājā, kuras lielākā
vērtība ir lietu atrašanās to īstajā vietā un pašas Paulīnes komentāri.
Viņas senču mājas Žonaki rakstos minētas jau 1736. gadā. Dzimtas
vēsturē daudz spilgtu personību – gan atmiņās pieminētais jokdaris
Ansis Bertholds, kurš dzīvojis no 1793. līdz 1858. gadam, gan jūras
kapteinis Andrejs Bertholds ar piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzimis
1863. gadā Pitragā, miris 1938. gadā ASV. Viņš saviem vecākiem uzlicis
Mazirbes vecajos kapos labi pamanāmo pieminekli ar uzrakstu
lībiešu un angļu valodā. Savukārt viņa dēls Artūrs Benedikts Bertholds
(1905–1976) bija pazīstams bibliotēku speciālists Sanhosē
universitātē ASV. Arī Paulīnes atmiņās minētajam radiniekam Rīgas
Pēterim ir ievērojami pēcteči – ārsts Marsels Bertholds (dzimis
1922. gadā Rīgā un miris 2009. gadā Šveicē), pianists Arturs Ozoliņš
(dzimis 1946. gadā Kanādā).
Paulīne, tāpat kā Emīlija Rulle, sacerēja dzejoļus un stāstus lībiešu
valodā.
Savās mājās viņa ikvienu uzņēma kā ciemiņu – sarunā dzirdams, ka
10 Atrodas Ventspils muzejā un Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā.
11 http://www.elijasnams.lv/index.php?m=5
12