Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

un atraisīto garu, kāds valdīja starp bērniem Sīkragā, līdz viņiem nācās
attapties un kļūt pieaugušiem brutālā varas pasaulē.
Kārlis Dišlers ar nedaudz vārdiem raksturo sadzīvi un ciema asprāša
ieviesto humora pilno attieksmi pret cilvēku vājībām, īpatnībām un
paradumiem Pitragā.
Viņš pārstāv lībiešu dzimtu, kura dzīvo Niteļu sētā kopš 20. gadsimta
sākuma. Pati sēta rakstos minēta pirms mēra laikiem. Tēvs Pēteris
Dišlers (1883–1968) bijis labs amatnieks. Sevišķi iecienīti bijuši viņa
gatavotie priedes koka zārki. Pats sev uzcelt māju Pirmā pasaules kara
laikā nodegušās vietā līdz nākamā kara sākumam nepaspēj.
Atmiņās Pitragu ar Mazirbi saista gan ceļš uz skolu, gan saimnieciskā
rosība – Mazirbē darbojās dzirnavas, zāģētava, ķieģeļu ceplis Brauskās.
Kārlis Dišlers piedalās Pitragciema mola būvēšanā, pieredz, kā
būvuzņēmējs Zariņš un citi pitradznieki kara beigās aizbrauca pāri
jūrai. Niteļi atrodas kaimiņos dabas retumam – Pitraga dižajam kadiķim,
par kuru Kārlis Dišlers uzņēmies tādu kā uzraudzību.
Alvīne Mūrniece, dzimusi pašā gadsimta sākumā, atceras, kā nācās
atstāt mājas gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Emocionāli izteikta
viņas pieķeršanās savai dzimtajai sētai, kurā pati piedzīvo nebūt
ne vieglas dienas. Grūti iztēloties viņas izvestos baļķus, kas bija
obligātās normas pēckara meža darbos. To viņa dara, kamēr vīrs, divas
reizes izsūtīts, lēģeros tikko nenomirst badā. Viņš nav vienīgais – tāds
pats liktenis piemeklē vairākus vīriešus. Zigurds Zālītis 9 , izstaigājot
dzimtā Lūžņas ciema aizaugušos tīrumus un zudušās mājvietas, atmiņās
pārskata ar Otrā pasaules kara saistītos cilvēku zaudējumus:
1941. gadā nošauti trīs; uz Zviedriju aizbrauca divpadsmit; pēc kara
apcietināti desmit; krituši, nav atgriezušies no izsūtījuma vienpadsmit.
Vēl 1935. gadā Lūžņās dzīvoja ap 200 cilvēku, no kuriem vairāk
9 Zigurds Zālītis. Aizslēgtais krasts. Lūžņas ciems atmiņu tēlojumā. Atrodas Ventspils
muzejā.
11