Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Un viņi iet uz nākošām mājām<br />
atkal…<br />
Bet mēs ejam uz ķēķi, ķēķī vēl ir<br />
daudz vecas mantas… Tas ir īsts<br />
skrodera gludeklis drēbniekam. Tur<br />
ir tējmašīna, kā senos laikos teica.<br />
Lēja ūdeni pa to malu un tad pa to<br />
virsu ber ogles iekšā. Tas ir skurstens,<br />
to uzlika virsū, tad viņš sāk<br />
vārīties. Un tad aiztaisa ciet, un tad<br />
ir tēja visam laikam. Šitas ir kafijdzirnavas.<br />
Šitas ir lukturs, kas ir<br />
ar sveci, tas jau arī ļoti vecs, jo tagad<br />
jau ar sveci vairāk nav lukturi, tagad<br />
ir baterijas. Linu palagi jau nav ar<br />
gludekli gludināmi. Te vajag tādu<br />
apaļkoku, un tad paņem uztin virsū<br />
un norullē. Šitas rullis, te rakstīts<br />
virsū, ir no 1902. gada. Redz, cik nu<br />
ir mīksts un spīdīgs.<br />
Šitas ir koka bezmēns, atkal tāds<br />
vairs nekur nav, un viņš vēl tagad<br />
sver pareizi. Šis ir ļoti vecs, no pagājšā<br />
gadsimta. Tur ir siets, caur ko miltus<br />
sijā. Tā ir abra, tā ir 1918. gadā<br />
taisīta. Tad šite ir seno laiku<br />
barometrs – nogriež egļu zaru un<br />
pieliek pie mājas. Īstais barometrs uz<br />
jauku laiku iet augšā. Bet egļu zars,<br />
to jūs dabā ar varat redzēt, ja lietus<br />
tuvosies, tad egle savilks zarus kopā,<br />
un, ja būs uz jauku laiku, visi zari<br />
krīt uz leju.<br />
Tad, kad zirgus vajadzēja laist<br />
mežā, tad šitas ir pulkstens, ko sēja<br />
zirgam kaklā, tad zin katrs, kur ir<br />
viņa zirgs.<br />
– Kādus darbus tu esi darījusi, šinī<br />
mājā dzīvodama?<br />
– Vai dieniņās, gandrīz visu. Visu,<br />
kas mājā jādara. Malku ienest, kad<br />
bērns biju. Mēslus bijis jāved, tas<br />
nāk jau tanī laikā, kad brālis te nebij.<br />
Un zeme bij jāar. Un es te aru<br />
zemi, un viens saka: „Labdien!” Es tā<br />
nokaunos, ka es to zemi aru, bet tā<br />
bij tirgotāja, kas nāca. Un te vajadzēja<br />
nest maisus, labib maisus, kas<br />
tač ir 75 kilogrami, 100 kilogrami.<br />
Tādu vajadzēja ienest, un nevar jau<br />
iekāpt pa slieksni pāri. Hausmaņu<br />
mežsargs, viņš bij druscītiņ invalīds,<br />
viņš a nevarēj. Un tad pielika tādu<br />
lielu dēli, un tad kāja lēnītiņam šļūca,<br />
un tā ienesa iekšā. Un te bij tie<br />
apcirkņi atkal, kur bēra iekšā. Tā kā<br />
es esmu visus darbus, visus smagos<br />
darbus darījusi.<br />
– Maisus uz muguras nesa?<br />
– Jā, uz muguras.<br />
– Tu teici, ka tu esi arī jūrā gājusi?<br />
– Jā, es esmu jūrā gājusi. Gan ar<br />
mazo laivu, kad ir bijis jāairē. Tad<br />
brālis airēj, un es metu tīklus. Tos<br />
akmeņus jāmet tā, lai neiemet tīklā.<br />
Un pašās beigās mums bij matorlaiva,<br />
un es braucu ar matorlaivu. Un<br />
1940. gadā, kad brālim vajadzēja<br />
braukt uz Rīgu, mēs aizbraucām ar<br />
mūsu matoru uz Mazirbi. Tad bij vēlēšanas<br />
toreiz, laikam 1940. gadā bij<br />
kādas vēlēšanas krievam. Tur mēs<br />
bijām kādi 30 cilvēki iekš to laivu, un<br />
brālis Mazirbē stum un stum to laivu,<br />
un tie cilvēki bļauj: „Andrej, tu<br />
tač netiksi tanī laivā!” Mēs jau bijām<br />
84
Change language