Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde

spirt uz Rīg, tad i tecinājuš no tiem
mucam spirt un dzēruš. Kur nu bijs
viņiem tas brūzs, un ar zirgiem veduš
prom uz Rīg. Pasituši stīps nost, kok
mucs bijušs, izborejuš caurum un
tecinajuš to spirtiņ savos traukos.
Liek puļķi priekša un akal stīp virsu.
– Kā Pitrags mainījies, vai daudz
māju pazudis?
– Nu, vien otr jau i pazudus. Trīsmitos
gados uztaisij daudz jauns mājs,
vairak kā desmit mājs.
– Jūs esat vistuvākais kaimiņš vienam
no lielākiem Latvijas kadiķiem?
– Kadiķ vairs nau, tas viss i caur.
Lielais kadiķs, ievērojamais kadiķs,
tas jau vairs...
– Tas nav vairs?
– Ir jau vel, bet viš tāds paplucs. Kād
desmit gad apakaļ vien nakt uzkrit
tāds pusmetr dziļš slapš sniegs.
Sakrit tais zaros un nolauz divs liels
zars. Tā palics tik viens pats žuburs,
tas resnais. Tad tas šķīvkadiķs, es viņ
tā iesauc, tas šķīvveidīgais, tas
apaļais, tas ir tāds puskalts. Tas bij
iekša jaunaudze. Paliek biezs ar,
viņam vajg telp, lai saul tiek klāt.
Varbūt tad viš atžirgt labāk.
– Kadiķiem patīk saule?
– Nu, varen ēn ar viš negrib.
– Pitrags jau daudziem bija pazīstams,
pateicoties dižajam kadiķim?
– Te jau pirms Atmod laik nāc autobuss
uz autobuss, no viss Latvij
brauc šurp skatities viņ. Mazirbe bij
speciāls gids, kas viņs vēd.
– Tagad vairs neved?
– Tagad varbūt, ka ir ar, bet es nemaz
nezin tik daudz. Es tik tad redz, ka
viņ iet pār pa tilt, tad iet akal šito
skatities. Pēdēja laika jau viens otrs
nāk man prasit, kur tas atrodas. Jastaiga
pa to rāditaj.
– Kā tās pārējās daļas Pitragā sauca?
Šis ir Skudru ciems.
– Ciem mums vairāk ir: Zagļ ciems,
Dess ciems un Slinkmaļ ciems. Tā viņ
sakrustit. Mums bij tāds, vēlāk viš
palik neredzigs, tāds intresants
vecits bij, tas sakrustij. Tas Zagļ
ciems ir ari ar visam ielam. Kad iebrauc
iekša ciema, tās pirmas mājs.
– Kā tās ielas sauca?
– Bij tād Plika baņķier iel, kas
gandrīz iet gar jūrs krast. Kliba iel
bij. Tur bij tāds ar klib kāj. Tad bij tād
Vecmeit iel, tād tur ar dzīvoj. Tāds tās
galvenas iels.
– Kāpēc Zagļu ciems tādu vārdu
dabūja?
– Nu, viens tāds našķs bij tur. Jā, vien
otr reiz tā panašķoj.
– Kurā pusē ir tas Zagļu ciems?
– Tas ir, kad brauc iekša, kur tāds
mazs kalns.
– Kā sauca krusttēvu, kas visus tos
vārdus deva?
– Egliņš tas ir, Eduards. Viš bij tāds
intresants – ņēm un sakrustij.
– Kurā mājā viņš pats dzīvoja?
– Viņš dzīvoj uz Pliko baņķier iel, ka
brauc iekša pa kreiso rok otra māj
Lejasbirzs. Tagad tā māj ir nopirkt.
Pats viš vairs nau.
56