Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā - Dabas aizsardzības pārvalde
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Katrai zivij ir paredzēti savi āķi. Foto: Vaira Strautniece.<br />
ka gāja ar tādiem mēteļiem un<br />
puskažokiem mugurā. Un kad viņi<br />
nāca ārā, tad viņiem bija tā kā tautas<br />
tērpi un cepures bija galvā. Un mēs<br />
visi bērni Žonaku dižistabā pie loga<br />
skatījāmies un to redzējām.<br />
– Kā jūs to sapratāt? Kas tie tādi<br />
bija? Vai Vastlāvji bija cilvēki?<br />
– Jā, jā, jā. Cilvēki. Bērnam ir tāda<br />
ticība. No tālienes viņi nāk, un viņiem<br />
ir jāattīrās. Un, redz, kā viņi nāk pirtī<br />
nomazgāties. Un viņi sāk jaunu dzīvi.<br />
Un iestāsta tev, bērnam, tagad tu<br />
nedrīkstēsi trokšņot, tagad tu<br />
nedrīksti... Tu redzi, kā tie jau ir<br />
saģērbušies cienīgi sagaidīt Vastlāvju<br />
dienu. Nu bērns ar ģērbās un<br />
priecājās līdzi...<br />
Un pirms gavēņa ir Pelnu diena. Tad<br />
Pelnu dienā nāk apkārt vēdergriezēji.<br />
Un tiem vēdergriezējiem ir lieli<br />
kažoki mugurā, liels maiss uz muguru,<br />
lieli dunči un ļoti lielas adatas –<br />
tādas 20–30 centimetrus garas adatas.<br />
Ar Pelnu dienu vairāk lai gaļu<br />
neēd. Un tad tie meklē, griež vēderus<br />
augšā un meklē, kas vēl ir gaļu ēduši.<br />
Un bērni jau zin, ka tad jau gaļu<br />
vairāk neēdīs, jo vēdergriezēji nāks.<br />
Nu, protams, tie ir skalu dunči, viņi ir<br />
nokrāsoti. Bet nu bērniem jau...<br />
– Tu tādu arī piedzīvoji?<br />
– Piedzīvoju, jā. Bet tur nu vecāki iet<br />
parasti priekšā. Un viņus gan ielaiž<br />
iekšā, un viņi prasa, vai ir kāds ēdis<br />
gaļu. Bērni stāv visi vecākiem aizmugurē<br />
un saka: „Tagad gaļu neēdīs...”<br />
Un vēdergriezēji saka: „Labi bērni!”<br />
83
Change language