Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 101 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemugunīgākos, nevaldāmākos tautības tipus nekā mūsu mēreno, arvienflegmātisko latviešu. [..] Kaut kas dienvidniecisks (atcerēsimies viņa skaisto«Raudupieti») arvien bijis Blaumaņa talantā. Ļoti skaisti Blaumanis deklamēja ariAspazijas skaistos dzejoļus.»(Līgotņu Jēkabs. Jaunākās latviešu dzejas pirmais vakars. — Dzimtenes Vēstnesis,1907,15. nr., 6. Ipp)«Blaumans lasīja savas drāmas «Genovevas» otro cēlienu. Golo asinīs rit divutautu kvēles — mauru un vāciešu. Viņš versmains kā liesma jau pēc savas dabasun turklāt patstāvīgs un neatlaidīgs. [..] jāaizrāda uz darbības bagātību, stilakoncentrāciju un spēcīgām jūtām, kas reljefi parādās Goloa un Amru runās.»64. B. [A. Bērziņš.] Jaunākās latviešu dzejas pirmais vakars. —Latvija, 1907, 269. nr., 3. Ipp.)«Kad Blaumanis deklamēja savu «Genovevu» Rīgas Latviešu biedrībā, tad tasbija īsts vakareiropietis, tikpat vēlīgs sadzīves formās, cik izsmalcināts dzejasveidos.»64. Bērziņš. Atmiņas par Rūdolfu Blaumani. — Teātra Vēstnesis, 1926./27.gada sezona, 4. nr, 5. Ipp.)R. Blaumanis drāmu «Genoveva» nepabeidz, paralēli ir sarakstītas drāmas«Ugunī», «Sestdienas vakars», komēdija «Pēc pirmā mītiņa», aizsākta drāma«Dzīvais ūdens». Šī ir vienīgā luga, kuras fragmentus R. Blaumanis darījazināmus plašākai publikai, te ari vērojams mēģinājums apvienot modernā cilvēkajūtas ar tautas stāstu notikumiem, tuvoties romantismam tēlojuma ziņā.Pēc nepabeigtās drāmas publicējuma žurnālā «Zalktis» presē parādāsrecenzijas par lugu:«Atstādams savu iemīļoto tautas dzīvi uz laukiem, mājā un muižā, Blaumanisizraudzījies vietu no pagājušiem laikiem, paceldams līdz traģēdijas augstumampazīstamo stāstu par grāfieni Genovevu. Seko-šos cēlienos tiek apgaismots Goloun Genovevas traģiskais liktenis, kas Blaumaņa darbā dabū vispārīgu unnenovērtējamu nozīmi.»(ParBlaumaņa «Genovevu». —Latvija, 1908, 272. nr, 7. Ipp.)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte