Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 87 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemacīm un attēlo to tādu, kādu to redz. Iekš tam parādās Blaumaņa māksliniekaīpatnība — viņš ir smalks dabas jeb dzīves skatu gleznotājs. Bet visas gleznas navbez idejas, tikai tā nav iezīmēta darbā spilgtām, košām krāsām, bet tā ietērpta visāviņa darba kopībā — un tur ir viņa darba nozīme. [..] To pašu ikdienišķo muižasdzīvi kādā Vidzemes muižā redzam arī lugā «Ugunī». Reti kādam gan šī dzīve būsnepazīstama, bet daudziem tā jau ir «sveša» — sirdij sveša... Un ko jaunu, kādusevišķu šīs ikdienišķās dzīves parādību Blaumanis arī še nerāda: visu to jauatrodam viņa gleznu galerijā. Bez tam vēl luga «Ugunī» ir pārstrādājums pēc viņastāsta «Purva bridējs», kas daudziem vēl ir atmiņā. Temats vecum vecais. Un tomēršī luga pieskaitāma pie labākā mūsu literatūrā un būs vai labākais Blaumaņadarbs izstrādājuma ziņā.»(-atis [Zeltmatis. — E. Kārkliņš.] Rīgas Latv. teatrs. — DienasLapa, 1905, 71. nr, 3. Ipp.)««Ugunī» no jauna apliecina visas autora spēcīgās novērotāja un dvēselesiztirzātajā dāvanas, viņa spēju — ar vienkāršiem līdzekļiem nostādīt mūsu priekšāgaišu ainu par to cilvēka dzīvi, ko nenoteic plašāki un vispārēji sabiedriskiapstākļi, bet paša cilvēka iekšējās īpašības, viņa dvēseles mistiskās dziņas, kaskā ar neredzamu roku vada un loka cilvēka likteni. Šinī drāmā tāds likteņanoteicējs ir mīlestība 'starp Edgaru un Kristīni. [..] Blaumanis te neparādās kātiesātājs vai ceļa rādītājs: nav viņa nolūks vilkt robežas starp labiem un ļauniemraksturiem, izpētīt viņu vērtību, iztirzāt cēloņus, rādīt ceļus. Viņš vairāk it kārotājas ar cilvēku sāpēm un priekiem, viņš skatās, jūt, novēro un tad tēlo, un taisnišis t ē lošanas process ir Blaumaņa galvenais vērības priekšmets. [..] tās[sabiedriskās aprindas — /. K. ] no katra jauna literāriska ražojuma vispirmā kārtāprasa, ka tanī būtu tēloti kādi sabiedriski konflikti, izvesti kādi sabiedriski uzskati.Un pilnīgi saprotams, ka mūsu publika jūtas neapmierināta ar lugu, kur visikonflikti ir tīri iekšējas dabas, no cilvēkadvēseles dziņām atkarīgi, — un tā šīs lugas liktens uz mūsu skatuves irparedzams. [..] Blaumaņa luga prasa mierīgākus laikus.»(-uis [J. JankavsJ. Latviešu teātrī. — Dienas Lapa, 1905, 75. nr., 3. Ipp.)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte