Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 78 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemno kādas skatu lugas. Pieci būs — bet priekš turpināšanas acumirklī nemaz navsajūsmas. Ap ābolu laiku rudenī es esmu visproduktīvākais, bet, tā kā pie mumsaugļu raža nav izde-vusēs, tad ari ar manu garīgo «ražu» stāv paplāni.»(Vēstule Rūdolfam Jirgenam 1904. gada 20. septembrī. — R. Blaumanis. Kopotiraksti. R., 1959, 7. sēj., 544. lpp.)«Ar lugu mokos kā suns ap zarnām. Un tā nepatīk viss tas bleķis. Es redzu tāskļūdas, bet nav ne mazākās gribas labot. Un jānobeidz ir, naudas vajaga.Vakaros lasu Hebeļa dienasgrāmatas. Šis vīrs mani katru vakaru notiesā. Esesmu teatrāliķis un ne dzejnieks.»(Vēstule Aleksandram Būmanim 1904. gada 4. novembri. —R. Blaumanis.Kopoti raksti. R., 1959, 7. sēj., 551. lpp.)Drāmas «Ugunī» pamatā ir noveles «Purva bridējs» sižetiskās līnijas, galvenietēli. Gan drāmas, gan noveles ierosmes avoti ir atrodami R. Blaumaņa jaunībasiespaidos no Kokneses (1885-1887). Par to stāsta gan R. Blaumanis pats, ganlaikabiedru atmiņas. Tā j. Aku-raters atceras:«Kad 1904. gada rudenī uzturējos kādu laiciņu «Brakos», Blaumanis rakstījasavu drāmu «Ugunī». «Tas ir mans «Purva bridējs,» viņš teica, «šis Edgars, no tāes netieku vaļā.» [..] Viņš stāstīja tad savas tālās jaunības stāstu, kad viņš kādulaiku bijis Kokneses muižā par rakstvedi. Tur bijis kāds trakulīgs zirgu puisis —viņa Edgars, ugunīgs un bezbēdīgs, bet traģisks. Tur visi citi redzētie un attēlotiecilvēki, tur arī Alders — viņš pats.Viņš rakstīja šo drāmu ar apbrīnojamu piespiešanos, iedomājoties savosvaroņos, strīpoja un pārrakstīja. Saviem varoņiem viņš juta līdzi kā dzīviemcilvēkiem, līdz asarām. «Es nevaru vienaldzīgi izturēties,kad nāk izšķirošais bridis,» viņš teica. Likās, viņš izjuta pats katru jūtu unEdgara lielo traģiku pilnīgi sevī.»(J. Akuraten. Atmiņas par Rūdolfu Blaumani. — Rūdolfs Blaumanis laikabiedru atmiņās. R, 1962, 78. lpp.)Edgara prototips ir Pēteris Jirgensons. Kristīnes tēlam ir vismaz divi prototipi— Made Svile-Peņģerote un Made Kapmale, barons Movensterns — L. V.Lēvenšterns (skat. plašāk — R. Blaumanis. Kopoti raksti. R, 1994, 2. sēj., 420.-Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte