Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 25 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemgadu. Šis vēl nekur neiespiestais dzejnieka darbs glabājas pie Blaumaņa draugaAleksandra Būmaņa Pēterpilī.»J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā atrodas divi operas «Maija»libretu melnraksti. Pirmais (inv. nr. 5183) ir rakstīts ar spalvu un zīmuli, te daudzlabojumu, pa vidu rakstīts vācu valodā. Pēc teksta redzams, ka R Blaumanis libretatekstu ir atdzejojis un lokalizējis no vācu valodas, tā ir pārstrādāta daļa no Viktora fonAndrejanova cikla par latviešu tautas vēsturi. Kā konstatējusi L Volkova («Karogs»,1996, nr. 2), viencēliens sarakstīts kā atbilde uz E. Melngaiļa lūgumu atsūtīt operaslibretu, ko viņš varētu komponēt un radīt latviešu nacionālo operu. Viencēlienssarakstīts 1895. gadā.E. Melngailis operu nesaraksta, un 1897. gadā R Blaumanis atdod libretukomponēt Andrejam Jurjānam, taču ari tad opera netop.Trešais, kam R Blaumanis lūdz komponēt operu, ir A. Būmanis. Otrs operas«Maija» manuskripts, kas glabājas muzejā (inv. nr. 5169), liecina par R Blaumaņaun A. Būmaņa kopdarbību. Manuskriptā ir R Blaumaņa un A. Būmaņa rokraksti,A. Būmaņa kompozīciju uzmetumi, galveno personu zīmējumi, komiski skicējumi,kādas spēles pieraksti. Sadarbība notikusi 1900. gadā, par to liecina ieraksts:«KOHHHJIT> 27ro ceHT. 1900.»A. Būmanis ari ir pirmais, kas iepazīstina ar libretu plašāku publiku 1910. gada28. martā Pēterburgas Labdarības biedrības literāriskās nodaļas vakarā:«Pašā sākumā viņš [A. Būmanis — /. K. ] teica, ka viņa priekšnesums gannebūšot tik plašs, kā tas izziņots biedribas uzaicinājumos, ka viņam esot bijisnodomāts nolasīt vienīgi nelaiķa Blaumaņa vēl nekur nedrukāto operas tekstu«Maija». Būmaņa referāta daudzsološais konspekts uzaicinājumā bij šāds: «RūdolfaBlaumaņa opera «Maija». (Vēl nekur nedrukāts gabals.) Blaumaņa muzikālāizglītība. Komponista Vāgnera iespaids uz viņu. Par latviešu operu vispār, sakarāar latviešu mūzikas mākslu. Blaumaņa pazīšanās ar komponistu Jurjānu, Blaumaņaopera «Maija» un viņa stāvoklis un nozīme latviešu libretto un mūzikas laukā.»Un ko mēs dzirdējām no tā? Blaumanim nav bijis nekādas sevišķas muzikālasizglītības. Viņš spēlējis vidēji klavieres, tomēr, lai ko komponētu, tiktālu viņš nav bijisizglītots. No Kokneses, kur nelaiķis izpildījis muižas skrīvera vietu, viņš pārgājis uzLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte