Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 59 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemlaika biedru atmiņās. R., 1962, 108. Ipp.)Ne Pēterburgas, ne Rīgas arhīvos pagaidām (?) cenzūras eksemplāri navatrasti, nav ari saglabājies drāmas «Indrāni» melnraksts, tādēļ cenzūrassvītrojumus nav iespējams restaurēt.Drāma nolasīta ari priekšā «Braku» radiem un draugiem, par to R.Blaumanis raksta vēstulē K Štrālam:«Man prieks, ka Jums tie «Indrāni» ari patikuši. Te, Ērgļos, mans draugupulciņš: Skalbe, Bļaus un daži skolotāji ari no beigām bij stipri aizgrābti. Manamāte raudāja, ka nevarēja vairs ir saturēties. Esmu ziņkārīgs, kādu iespaidutas gabals atstās, no skatuves redzēts. 2. maijā būs pirmā izrāde Rīgā.Viktors Eglīts man turpretī raksta, ka šim tā luga izlikusēs garlaicīga un lieka.Beigās tikai esot iedomājies par savu māti un apraudājies. Tātad tomēr jābīstas,vai viņa vispār patiks.»(1904. gada 28. aprīlī. —R. Blaumanis. Kopoti raksti. R.,1959, 7. sēj., 516. Ipp.)V. Eglīša izteikumi R. Blaumani tomēr ir aizkaitinājuši, un viņš ironizē:«Vikt. Eglīts raksta par Indr. man: «Visu zināju jau no pirmām rindām:garlaicīgi man un lieki... Tomēr, iedomājies savu māti, beigās raudāju unuzrakstīju dzejoli vienu.» — Nākamreiz tas izlasīs kādu sprediķi no Rutcuļa,iedomās savu māti un uztaisīs divus dzejoļus.»(Vēstule Aleksandram Būmanim [1904. g. maijā/. — R. Blaumanis. Kopotiraksti. R., 1959, 7. sēj., 521. Ipp.)Šajā laikā R. Blaumanis noklausās Aspazijas drāmu «Sidraba šķidrauts», tāviņu sajūsmina, un top pacilājoša, prieka pilna vēstule: «Es atzīstos, man bijtāds mazs lepnumiņš uz maniem «Indrāniem» (vai ar iemeslu vai bez tā —das lassen wir dahingestellt sein),bet tas izkusa kā krusas graudiņš jūlija saule. Latviešu dramatiķu kronis Jumsšimbrīžam galvā.»(Vēstule Aspazijai 1904. gada 28. martā. — R. Blaumanis. Kopoti raksti.R, 1959, 7. sēj., 507. Ipp.)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte