Ieva Kalniņa- 96 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiempieķeras ja<strong>un</strong>ai mātei, jo nejauks gadījums (mazā brālīša sašaušana) atverDzenīša ja<strong>un</strong>k<strong>un</strong>dzes labo sirdi, <strong>un</strong> viņa mīlestību bāra bērniem dāvā bagātāmērā, <strong>un</strong> tā satuvinājās naidnieki.»(A. Bērziņš. Rīgas Latviešu teatrs. — Latvija, 1907,297. nr, 2. lpp.)«Viņš te apstrādājis bērnu lugās <strong>un</strong> pasakās stipri nodrāzto sižetu par pamāti.Viņš sižetam gan piegājis no gluži interesantas puses, bet visu darbību uzbūvējisstipri rupjos <strong>un</strong> lielos vilcienos, lielu lomu piešķirot nejaušības elementam. Ludziņāir dažas glītas <strong>un</strong> labi novērotas scēnas no bērnu dzīves.»(tb. Rīgas Latviešu biedrības teatrs. —Ja<strong>un</strong>ā Dienas Lapa, 1909, 3. nr, 3. lpp.)««Pamāte» pieder pie Blaumaņa parastajām reālistiskajām lugām, tikai viņa«Pamāte» dabūjuse modernās dzīves tērpu, paturēdama senākās «pamātes»vārdu. [..] Lugas darbība norisinās dzīvi, notikums <strong>un</strong> raksturi dabīgi, tehniskāuzbūve veikla. Kā «bērnu luga» tā zināmās reizēs arvien iegūs paliekamu vietutamlīdzīgu lugu repertuārā.»(li. [Līgotņu Jēkabs — RozeJ.J Blaumaņa pēdējās lugas: «Pamāte" <strong>un</strong>«Sestdienas vakars». —Izglītība, 1909, 2. nr, 148. lpp.)«Otra luga «Pamāte» ir vienīgā bērnu luga, kuru Blaumanis sarakstījis. Ludziņaari rāda, ka Blaumanis nav bērnu lugu rakstnieks, jo bērnu pasaule stāv viņamtāļu <strong>un</strong> viņš to nava pat labi novērojis. [..] Blaumanis impulsīvo bērnu dzīvi tikaipa acu galam redzējis <strong>un</strong>, liekas, pazīst vienīgi bērnu nerātnības <strong>un</strong> pie tam vēlne pašas nerātnības, bet viņu nerātnos vārdus. Ar atsevišķiem <strong>un</strong>sameklētiem vārdiemautors cenšas raksturot bērnu dzīvi <strong>un</strong> viņu izlaidību, bet tas viņam iznāk nedzīvi<strong>un</strong> par daudz kokaini. Sirsnība nav uzburama ar vārdiem, ja trūkst īstu jūtu.Tiesa, pirmā cēlienā gan daudz efektainas darbības, bet satura nav nekāda.Tāpat straujā pāreja <strong>un</strong> nejaušais gadījums — mazā brālīša sašaušana —nepārliecina <strong>un</strong> uzskatāms vienīgi kā tehnisks līdzeklis. Jau vairāk mīlestības <strong>un</strong>rūpības ir pēdējā cēlienā, kur bērnu sirdīs pamostas mīlestība uz pamāti.»(A. Bērziņš. Dramatiskā rakstniecība. —Latvija, 1909, 140. nr, 5. lpp.)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Ieva Kalniņa- 97 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemLugas «Pamāte» pirmais publicējums grāmatā: R. Blaumanis. Pamāte. Bērnuluga trijos cēlienos. R., J. Brigadera apgādībā, 1908. — 40 lpp.Šajā izdevumā luga «Pamāte» iespiesta pēc pirmpublicējuma.Etažers — plaukts.Grifele — tāfele.Kušīt — ēst.Drīksna — tieva līnija, skramba, sloksne.Vekēt — vākt, uzmanīt.Banda — šeit: laupītāji.GenovevaPirmpublicējums pēc autora nāves: Rūdolfa Blaumaņa Genoveva. (Iz Blaumaņaatstātiem manuskriptiem.) — Zalktis, 1908, 5. nr., 1.-56. lpp.Nepabeigtās drāmas «Genoveva» pamatā ir tautā pazīstamais stāsts par grāfalielmāti Genovevu. 19. gadsimtā ļoti populārs <strong>un</strong> iemīļots bija A. Leitāna tulkotais K.Šmīda darbs «Grāfa lielmāte Genoveva» (1845). R. Blaumanis par pamatu savailugai izvēlas vācu dramaturga Fridriha Hebela traģēdiju «Genoveva», turklāt lugābūtu jāapvieno viņa teksti ar atsevišķiem F. Hebela lugas citējumiem:«Bet es netaisos rakstīt viscaur oriģināldarbu, vietumis es turēšos pieHebela.»(Vēstule Jānim Akurateram 1905. gada 8. maijā. —R. Blaumanis.Sijājot, skalojot zeltu. R., 1981, 175. lpp.)F. Hebels (1813-1863) ir viens no ievērojamākajiem vācudramaturgiem 19. gadsimta vidū, viņa darbiem raksturīga loģiska konstrukcija <strong>un</strong>milzīga, liesmaina jūtu spēka apvaldījums stingrā formā, lugās viņš apvienoleģendu, mītu, teiku sižetus <strong>un</strong> varoņus ar 19. gadsimta cilvēka izjūtām. Vāculiteratūrvēsturē F. Hebela traģēdiju «Genoveva» uzskata par problemātiskumēģinājumu traģēdijas žanrā, par interesantu ir atzīts tikai Golo, viņa dēmoniskaisraksturs.Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte