Komentāri - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Ieva Kalniņa- 92 -Komentāri par R. Blaumaņa darbiemnav piedāvājis publicēt, tā atrasta pēc viņa nāves atstātajos manuskriptos.Drāma «Sestdienas vakars» ir pats personiskākais R Blaumaņa dramatiskaisdarbs.J. Greste atmiņās dod ieskatu lugas sākotnējās iecerēs. 1906. gadā viņi ar RBlaumani apmetušies vienā dzīvoklī:«Vasarsvētku sestdienas vakars. [..] Nāca prātā māte, kas pašlaik velk karstuplāceni no krāsns, uzliek uz ceļgala, atdur ar īkšķi do-niņu, nolauž un iedodpuikam. Uz pagalma balss sauc: «Meitieši, uz pirti!» Vai redzi, no pirts pārpagalmu nāk vecītis pliku galvu, apakš-drēbēs, ķipīti rokā, slotiņu padusē...Nogrimām atmiņās. Blaumanis apklusa. Pēc brīža viņš piepeši uztrūkstas gultāuz ceļiem. Pabrīnējosun ieprasījos: «Kas nu? Roka sāp?» Blaumanis iesit sev pa pieri un noslēpumainābalsī čukst: «Vai zi' ko, Janci, es rakstu vienu stim-munga lugu, tā i nosaukšu«Sestdienas vakars».» Tad viņš piecēlās, lēniem soļiem pastaigāja pa istabu kāduceturtdaļstundu, apstājās pie loga, labu brīdi nekustēdamies stīvi raudzījās gaisā,tad likās atkal gultā, un varēja just — ka neguļ.»(J. Greste. Atmiņu drumslas. —Rūdolfs Blaumanis laika biedruatmiņās. R., 1962, 159. Ipp.)Par R Blaumaņa meklējumiem modernās mākslas virzienā stāsta J. Akuraters:«Kā mazs, bet sirsnīgs darbs būtu minams «Sestdienas vakars». Kādreiz viņšstāstīja par kādu savu viencēliena drāmu — kur visam vajadzētu notikt tikaigandrīz no sajūtām un nojautām vien un nedaudzos vārdos. Būtu it kā vakarakrēsla un kādā mājā māte un dēli gaidītu tēvu.»(J. Akuraters. Atmiņas par Rūdolfu Blaumani. — Rūdolfs Blaumanis laikabiedru atmiņās. R., 1962, 81. Ipp.)Drāmas «Sestdienas vakars» personām ir ari prototipi. «Pupiņas prototips—Valmieras pilsētas skolas apkalpotāja Pupa— bijusi tik labsirdīga un sirsnīgavečiņa, ka visi to saukuši par Pupiņu.»Q. Madarājs. Rūdolfs Blaumanis Valmierā — Liesma, 1958,2. nr.)Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte